NA esot gatava iesaistīties jaunas valdības veidošanā, kur kā nevēlamākos sadarbības partnerus Dombrava redz “Stabilitātei” un “Progresīvos”.

Deputāts norādīja, ka ceturtdienas Saeimas sēdē, kur tika skatīts jautājums par premjeres Evikas Siliņas (JV) demisiju, pret demisiju balsoja vien 46 deputāti.

Viņš uzsvēra, ka vairākus koalīcijai svarīgus jautājumus tā balsu trūkuma dēļ nespēj izvirzīt caur Saeimu.

“To visu pavada iekšējas ķildas, savstarpējas apvainošanas, kas liecina, ka ar valdību ir ļoti lielas problēmas,” sprieda Dombrava.

Kā apgalvoja deputāts, opozīcija ir gatava vēl kādos jautājumus “noraut kvorumu”, parādot, ka koalīcijai trūkst balsu.

“Tā ir viena no metodēm, kā opozīcija var apturēt tai nepieņemamu lēmumu virzību,” sacīja Dombrava.

Viņš vērtēja, ka jau ilgstoši šai koalīcijai nesokas vadīt valsti, jo daudzi būtiski lēmumi netiek pieņemti, tiek “nogulēti” vai apieti.

“Situācijā, kad nepieciešama ātra, izlēmīga rīcība, tā faktiski neseko. Valstiskā līmenī tas ir ļoti slikti, vēl sliktāk – ja viņiem pat nav balsu, lai pieņemtu kaut kādus lēmumus,” sacīja Dombrava, norādot, ka, ja Siliņas valdībai izdosies nostrādāt līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām, tai valdībai, kas izveidosies pēc tam, būs sarežģīti vērst situāciju uz labo pusi.

Gadījumā, ja Siliņas valdība tomēr krīt pirms Saeimas vēlēšanām, NA būtu gatava iesaistīties jaunās valdības veidošanā, atzina Dombrava.

Viņš norādīja, ka NA izskatāms būtu arī jautājums par pašas valdības veidošanu. “Tomēr pagaidām vēl darbu turpina esošā valdība,” piebilda parlamentārietis.

Vērtējot iespējamos sadarbības partnerus, ja tiktu veidota jauna valdība, Dombrava atklāja, ka NA absolūta sarkanā līnija esot “prokremliskie spēki”, kas šajā Saeimas sasaukumā esot “Stabilitātei” frakcija.

“Protams, mums ir vēl viena, otra partija, ar kuru mēs nelabprāt sadarbotos pie dažādiem izkārtojumiem,” sacīja Dombrava, norādot, ka to skaitā ir arī “Progresīvie”.

Attiecībā uz sadarbību ar frakciju “Latvija pirmajā vietā” Dombrava atzina, ka tā esot “uz lielas jautājuma zīmes”.

“Kopš partijas vadītājs [Ainārs Šlesers] ievēlēts Rīgas domē un nav vairs Saeimā, ir grūti vēl novērtēt, kāda ir šīs Saeimas frakcijas tālākā nākotne, darbība, politiskie uzstādījumi, jo, tas, ko var just, ir, ka tie kaut vai nedaudz, bet ir pamainījušies šajos dažos mēnešos,” uzskata Dombrava.

Kā vēstīts, ceturtdienas kārtējā Saeimas sēde tika slēgta, Saeimas opozīcijai “noraujot kvorumu” balsojumā par grozījumiem likumā “Par piesārņojumu”, kas paredz pārņemt Eiropas Savienības (ES) emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas un emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku, transporta un papildu sektoros darbību regulējošās ES direktīvas.

Vairākas reizes balsojot, par likumprojekta sesto priekšlikumu nobalsoja 48 deputāti.

Kvoruma trūkuma dēļ Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) slēdza parlamenta sēdi.

Opozīcija “kvorumu norāva” arī iepriekšējā Saeimas sēdē, tāpēc tā tika slēgta, deputātiem neizskatot virkni likumprojektu.

Tāpat ceturtdien Saeimas vairākums noraidīja opozīcijas deputātu demisijas pieprasījumu Ministru prezidentei Siliņai.

Neuzticības izteikšanu bija rosinājušas Saeimā opozīcijā esošās partijas NA un “Apvienotais saraksts”.

Balsojums notika apstākļos, kad pamatīgi sašķobījušās attiecības arī pašā koalīcijā starp JV, “Progresīvajiem” un Zaļo un zemnieku savienību (ZZS).

Koalīcijas partneri ir solījušies vismaz pagaidām strādāt kopā, lai pieņemtu nākamā gada “drošības budžetu”.

Koalīcijas attiecību krīzi izraisījusi ZZS rīcība 25.septembra Saeimas sēdē, pievienojoties opozīcijai, lai sāktu Latvijas izstāšanās no Stambulas konvencijas procesu.

Pievienošanās Stambulas konvencijai savulaik tika izvirzīts kā viens no priekšnosacījumiem Siliņas valdības izveidei, koalīcijā apvienojot “Jauno vienotību”, ZZS un “Progresīvos”.