Kā aģentūrai LETA pavēstīja Liepiņa, galvenie jautājumi, kas pārrunāti viņas un prezidenta tikšanas laikā, ir saistīti ar kvoruma trūkumu Saeimā un valdības stabilitāti.

Visticamāk, šos jautājumus prezidents pārrunās gan ar Saeimas priekšsēdētāju Daiga Mieriņu (ZZS), gan premjeri Eviku Siliņu (JV) rīt un parīt, sprieda Liepiņa.

Pēc deputātes vārdiem, viņasprāt, prezidents esot pietiekami informēts par Saeimā notiekošo. Kā vērtēja Liepiņa, noprotams, ka prezidents situāciju nesaredz kā kritisku.

“Skaidrs, ka visi šobrīd gaida, kas notiks budžeta pieņemšanas laikā,” vērtēja deputāte.

Kā norādīja Liepiņa, tikšanās laikā pārrunāti arī jautājumi par aizsardzības budžetu, Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumprojektu, sabiedrības informētību valsts aizsardzības jautājumos, īpaši fokusējoties uz Latgales reģionu.

Līdztekus Liepiņa Valsts prezidentam aktualizējusi jautājumu par tālmācības pieejamību.

Pēc deputātes domām, tālmācība tiekot pārāk daudz ierobežota, un LPV cerot, ka prezidents tam pievērsīs lielāku uzmanību.

Sarunas noslēgumā prezidents esot aktualizējis jautājumu par Stambulas konvenciju un izteicis bažas, ka “diez vai būtu labi, ja viena un tā pati valdība un parlaments gan ratificē, gan izstājas no Stambulas konvencijas”, norādīja Liepiņa.

Reizē viņa piebilda, ka LPV šajā jautājumā savu nostāju nav mainījusi.

Savukārt Čulkova aģentūrai LETA norādīja, ka tikšanās ar prezidentu bijusi konstruktīva un noritējusi profesionālā gaisotnē.

Tās laikā pārrunāta aktuālā politiskā situācija valstī, valdības stabilitāte un sabiedrības uzticības jautājumi.

Čulkova uzsvērusi nepieciešamību pēc atklātas komunikācijas starp visām Saeimas frakcijām un prezidentu, kā arī pēc risinājumiem, kas stiprina demokrātiju un sabiedrības saliedētību.

Tāpat tika apspriests arī koalīcijas darbs, atzīmēja politiķe.

“Diemžēl pašreizējā situācijā koalīcija izskatās ļoti nestabila – nereti netiek nodrošināts pat kvorums, kas skaidri parāda valdības nespēju pilnvērtīgi vadīt un strādāt,” vērtēja Čulkova.

Pārrunāti arī vairāki aktuāli likumprojekti, tostarp jautājumi, kas saistīti ar tālmācību, Stambulas konvenciju un citiem tematiem, kuri šobrīd izraisa plašas diskusijas sabiedrībā.

“Mūsu mērķis ir nodrošināt, lai šie likumi tiktu skatīti atbildīgi, ar sabiedrības interesēm priekšplānā,” sacīja deputāte.

Līdztekus pārrunāts arī gadījums Imantā, kurā divas 2012.gadā dzimušas meitenes zaudēja dzīvību, ar “Ride Mobility” koplietošanas “e-velosipēdu” aparātu pakļūstot zem vilciena Imantā.

“Šī ir šausminoša traģēdija, un šādos gadījumos ir ārkārtīgi svarīgi rīkoties ātri un izlēmīgi, jo cilvēku drošība ir pats galvenais,” sacīja Čulkova.

Politiķe ar prezidentu pārrunājusi arī Latvijas tiesiskuma jautājumu. “Diemžēl šobrīd nereti gadās tā, ka, ja cilvēkam ir atšķirīgs viedoklis, viņš tiek uzskatīts par “nepareizu”. Tas nav pieļaujami, jo viedokļu dažādība ir demokrātijas pamats. Valstij ir svarīgi atgriezties pie cieņas, taisnīguma un atklāta dialoga principiem,” vērtēja frakcijas “Stabilitātei” priekšsēdētāja.

Pagājušajā nedēļā pēc koalīcijas nespējas nodrošināt kvorumu Saeimas sēdē Liepiņa aģentūrai LETA norādīja, ka Latvijā esot politiskā krīze un lēmums par tās izbeigšanu būtu jāpieņem pašai koalīcijai.

“Ja koalīcija un premjere Evika Siliņa (JV) to nav spējīga izdarīt, tad, iespējams, kaut kādā veidā būtu jāiesaistās prezidentam,” sacīja politiķe.

Kā vēstīts, ceturtdienas kārtējā Saeimas sēde tika slēgta, Saeimas opozīcijai “noraujot kvorumu” balsojumā par grozījumiem likumā “Par piesārņojumu”, kas paredz pārņemt Eiropas Savienības (ES) emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas un emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku, transporta un papildu sektoros darbību regulējošās ES direktīvas.

Vairākas reizes balsojot, par likumprojekta sesto priekšlikumu nobalsoja 48 deputāti. Kvoruma trūkuma dēļ Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) slēdza parlamenta sēdi.

Opozīcija “kvorumu norāva” arī iepriekšējā Saeimas sēdē, tāpēc tā tika slēgta, deputātiem neizskatot virkni likumprojektu.

Tāpat vēstīts, ka pamatīgi sašķobījušās attiecības arī pašā koalīcijā starp “Jauno vienotību” (JV), “Progresīvajiem” un Zaļo un zemnieku savienību (ZZS).

Koalīcijas partneri ir solījušies vismaz pagaidām strādāt kopā, lai pieņemtu nākamā gada “drošības budžetu”.

Koalīcijas attiecību krīzi izraisījusi ZZS rīcība 25.septembra Saeimas sēdē, pievienojoties opozīcijai, lai sāktu Latvijas izstāšanās no Stambulas konvencijas procesu.

Pievienošanās Stambulas konvencijai savulaik tika izvirzīts kā viens no priekšnosacījumiem Siliņas valdības izveidei, koalīcijā apvienojot JV, ZZS un “Progresīvos”.