Kā aģentūru LETA informēja EP preses sekretāre Latvijā Kristīne Liepiņa, deputāti stingri nosoda Krievijas “neapdomīgās un eskalatīvās darbības”, pārkāpjot ES un NATO dalībvalstu – Polijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Rumānijas – gaisa telpu.

Tāpat nosodīti apzināti dronu ielidojumi Dānijas, Zviedrijas un Norvēģijas teritorijā, kas vērsti pret kritisko infrastruktūru. EP deputāti uzskata, ka šie incidenti ir daļa no Krievijas “sistemātiskajām militārajām un hibrīdkara darbībām un provokācijām pret ES” un tās dalībvalstīm.

Rezolūcijā norādīts, ka Krievija ir pilnībā atbildīga par darbībām, kas veiktas Polijas, Igaunijas un Rumānijas gaisa telpā.

Deputāti atbalsta iniciatīvas, kas ļautu ES un dalībvalstīm veikt koordinētus, vienotus un samērīgus pasākumus, lai vērstos pret visiem savas gaisa telpas pārkāpšanas gadījumiem, tostarp lidojošu apdraudējumu notriekšanu.

Viņi atzinīgi vērtē arī Eiropas dronu sienas un “Austrumu sardzes” iniciatīvas, vienlaikus uzsverot, ka aizsardzības pasākumiem jāaptver visas dalībvalstis, tostarp dienvidu flangs, kas saskaras ar tiešiem drošības izaicinājumiem.

EP norāda, ka Krievijas īstenotās sabotāžas un hibrīddarbības pret ES ir uzskatāmas par valsts atbalstītu terorismu, pat ja tās nesasniedz bruņota uzbrukuma līmeni.

Tāpat rezolūcijā uzsvērts, ka ES ir jāizrāda apņēmība un jāsignalizē, ka jebkurš trešās valsts mēģinājums pārkāpt dalībvalstu suverenitāti nekavējoties izsauks stingru pretreakciju.

Deputāti aicina ES Padomi un Eiropas Komisiju pastiprināt pret Krieviju vērsto sankciju efektivitāti, lai mazinātu Maskavas spēju turpināt karu pret Ukrainu.

Sankcijas, pēc deputātu domām, jāattiecina arī uz valstīm, kas atbalsta Krieviju – Baltkrieviju, Irānu un Ziemeļkoreju -, kā arī uz Ķīnas uzņēmumiem, kas piegādā divējāda lietojuma vai militāras preces dronu un raķešu ražošanai.

EP aicina stiprināt koordināciju, vienotību un solidaritāti starp ES dalībvalstīm, institūcijām un NATO struktūrām, uzsverot vajadzību steidzami virzīties uz Eiropas aizsardzības savienības izveidi.

Viņi norāda, ka šajā procesā jāparedz atbilstošs finansējums gan pašreizējā, gan nākamajā ES daudzgadu budžetā.

Tāpat būtu jāstiprina civilo un militāro struktūru sadarbība gaisa telpas drošībā un jānodrošina policijas un civilās iestādes ar līdzekļiem dronu atklāšanai un aizsardzībai pret tiem, īpaši lidostās un spēkstacijās.

Rezolūcijā arī aicināts stiprināt sadarbību ar Ukrainu aizsardzības jomā, jo īpaši bezpilota lidaparātu tehnoloģijās un pretpasākumu attīstībā, kā arī veicināt rūpniecisko sadarbību.

Deputāti aicina ātri pieņemt tiesību aktus par Eiropas Aizsardzības industrijas programmu un izmantot to kopā ar instrumentu “Rīcība Eiropas drošības labā” jeb “SAFE”, lai finansētu Ukrainas pieredzes pārņemšanu un atbalstītu tās aizsardzības spējas.

Rezolūcija pieņemta ar 469 balsīm par, 97 balsīm pret un 38 atturoties.