Patlaban netiek izpausts, cik lielu finansējumu plānots tērēt šo sistēmu iegādei.

Jau ziņots, ka sistēmas nepieciešamas Baltijas aizsardzības līnijas izveidošanai.

Vēl septembra sākumā Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štābs pulkvedis Andris Rieksts Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā pastāstīja, ka līnijas veidošanai šogad turpināsies pretmobilitātes šķēršļu iegāde, bet noslēguma procesā ir distances mīnēšanas sistēmas un prettanku mīnu iegādes.

Baltijas aizsardzības līnija projektu realizē Baltijas valstis un Polija un arī Somija vērtē kā stiprināt savu robežu. Šis projekts ir komplekss darbs, lai savlaicīgi sagatavotos iespējamai Krievijas agresijai.

Tas iever ne tikai prettanku grāvjus, bet ļoti daudzus pasākumus. 2024. gadā sākto un kopumā ap 300 miljonus eiro apjomīgo projektu nepieciešams realizēt līdz 2028. gadam un, iespējams, arī pēc šī gada būs nepieciešamas veikt kādas papildus darbības.