Viņš pauda, ka neredz pretrunas starp ilgtspēju un klimata noturības veicināšanu un attīstību. Kā skaidroja deputāts, šajā jautājumā esot daudz politisku viltus dilemmu.

Politiķis atzīmēja, ka Ziemeļvalstis, piemēram, Zviedrija, klimata politikā strādā un attīstās jau daudzus gadus.

Savukārt, piemēram, Vācija laikā, kad notika pāreja uz zaļo enerģiju, parādīja piemēru, kā radīt nozīmīgu “ekonomisko uzrāvienu”, reizē arī nodrošinot enerģētisko neatkarību, pauda Briškens.

Deputāts sacīja, ka viņam vairāk simpatizē Vācijas politika, kas vērsta uz Eiropas globālu līderību ilgtspējas jautājumos.

Kā norādīja Briškens, viltus dilemma ir arī pretnostatījums starp investīcijām klimatnoturībā un investīcijām drošībā. Deputāts skaidroja, ka pirms nedēļas bijis Dānijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) padomē rīkotā parlamentārā konferencē par ES ekonomikas attīstību un pārvaldību, kur secināts, ka šīs tēmas ir savstarpēji cieši saistītas.

“Ir pilnīgi skaidrs – ja šobrīd Eiropa neinvestē klimata noturībā, tad klimata pārmaiņu izraisītas sekas tieši ietekmēs Eiropas drošību,” skaidroja Briškens.

Pēc viņa domām, Eiropai nebūtu jānonāk situācijā, kur tai jāatsakās no līderības klimata jomā, bet gan tieši otrādi – ņemot vērā, ka ASV mazina savas ambīcijas šajā jomā, Eiropai šis brīdis jāizmanto, nevis, lai kāptos atpakaļ, bet gan vēl vairāk nostiprinātu pozīcijas un globālo līderību.

Kā vēstīts, Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs pirmdien paziņoja, ka viņš vēlas, lai ES atteiktos no mērķa līdz 2035. gadam izbeigt jaunu ar iekšdedzes dzinējiem aprīkotu automobiļu tirdzniecību, jo viņa valsts meklē iespējas palīdzēt savai automašīnu rūpniecībai.

Tādi Vācijas autobūves milži kā “Volkswagen”, BMW un “Mercedes-Benz” ir pauduši šaubas par šo ES mērķi apstākļos, kad tie pūlas izveidot konkurētspējīgus elektromobiļu būvniecības uzņēmumus pret tādiem konkurentiem Ķīnā kā BYD.