Uz sarunu ar skatītājiem bija ieradušies arī operators Juris Pīlēns, mākslinieks Toms Jansons, producente un ražošanas vadītāja Sintija Andersone, aktieris Raitis Stūrmanis, lokāciju meklētāja Amanda Rēvalde un kostīmu māksliniece Ance Beinaroviča.

Skatītāji ieinteresēti uzdeva dažādus jautājumus – par aktieru atlasi, filmas tematiku, to, kāpēc tieši iecirknim dots numurs 21, kur notikusi filmēšana, vai tika izmantoti kaskadieri utt.

Saruna izvērtās tik aizraujoša, ka komanda tika aizturēta gandrīz 40 minūtes, un tikšanās pārtrūka vien tāpēc, ka jau bija jāsākas nākamajam kino seansam.

Diskusijas un komentāri par filmu gan turpinājās arī pēc tam – foajē, kur skatītāji vēl dalījās iespaidos un uzdeva jautājumus filmas veidotājiem.

Filmas veidotāji pieļāva, ka pēc “Kriminālās ekselences fonda” skatītāji, iespējams, gaidīja turpinājumu. Bet “Tumšzilais evaņģēlijs” ir pavisam citāda filma, lai gan to radījusi tā pati komanda, uzsvēra arī režisors O. Rupenheits.

Filmas uzņemšana ilga trīs gadus, un tajā piedalās tikai neprofesionāli aktieri – izņēmums ir viena profesionāla aktrise Elīna Avotiņa, kas atveido tiesu medicīnas eksperti.

Un šis fakts pārsteidza publiku, ņemot vērā, cik pārliecinoši viņi atveido savus tēlus.

Lomām bija saņemti aptuveni septiņi tūkstoši pieteikumu, aicinājums bija izplatīts sociālajā tīklā “Facebook”. Un no šīs bagātīgās datubāzes arī izraudzīti filmas varoņi.

Pirmie tika izvēlēti iecirkņa darbinieki – galvenais aktieris, viņa pārinieks un pārējie.

R. Stūrmanis atzīmēja, ka pārbaudes bijušas nopietnas – vispirms bija jāsūta bilde un video, bet noslēdzošā kārta notika klātienē.

Režisors licis izspēlēt dažādas etīdes, lai redzētu, kā cilvēks reaģē un dzīvo konkrētajā situācijā.

S. Andersone atklāja, ka pirmā filmas montāžas versija bija četras stundas gara.

“Pēc tam izveidojām testa versiju, ko februārī rādījām pirmajiem skatītājiem – tā ilga divas stundas un četrdesmit minūtes.

Pēc skatījuma vēl izgriezām dažus varoņus un epizodes, lai stāsts būtu koncentrētāks un emocionāli precīzāks.”

Filma “Tumšzilais evaņģēlijs” jau pirmajā nedēļā piesaistījusi vairāk nekā 10 000 skatītāju visā Latvijā. 

Tā izpelnījusies atzinību par precīzi un emocionāli atveidoto 90. gadu Rīgas atmosfēru, morālajām izvēlēm un cilvēku likteņiem laikā, kad Latvija vēl tikai meklēja sevi.

Stāsta centrā ir jauns kriminālpolicijas izmeklētājs Romāns Skulte, kurš, stājoties darbā Rīgas 21. iecirknī, drīz saprot, ka, cīnoties ar noziedzību, ideāli bieži jānoliek malā.

Filma atklāj gan brutālo realitāti, gan cilvēka iekšējo morālo cīņu.

“Rakstot scenāriju, mani interesēja cilvēka iekšējā morālā dinamika – cik bieži mēs nododam paši savus principus, kad tas ir ērti vai izdevīgi.

Es vēlējos pētīt šo iekšējo stāju un to, kā cilvēks rīkojas robežsituācijās. Meklējot vidi, kur to vislabāk pārbaudīt, nonācu pie 90. gadiem – mūsu pašu “mežonīgajiem rietumiem”,” režisors O. Rupenheits stāstīja par filmas ideju.

“Toreiz Latvijā notika 300–400 slepkavību gadā – tā bija vieta un laiks bez īstiem likumiem. Kur vēl labāk pārbaudīt varoņa morālo stingrību? Sākumā 90. gadi bija tikai fons, bet jo vairāk tajos iedziļinājāmies, jo skaidrāk kļuva, ka šis laikmets pats kļūst par atsevišķu varoni filmā.”

Pēc Latvijas pirmizrādes filma dosies arī uz starptautisko skatuvi, 19. novembrī piedaloties Tallinas Starptautiskajā kinofestivālā “Black Nights”, kur tai paredzēta internacionālā pirmizrāde.

Filma tapusi studijā “KEF Studio” sadarbībā ar “Vino Films”, “Jura Podnieka studiju” un “Fon Films”, un tās izplatītājs Latvijā ir “Baltic Content Media”.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.