Tā arī ir, un šīs ir daļa no režisora un dramaturga Andra Zeļonkas atziņām staigājamajai izrādei nepieradinātiem muzikāliem subjektiem “Kā kļūt par Liepājnieku?”.

Izrāde kopā ar dažādiem Liepājas jaunajiem māksliniekiem piektdienas vakarā aizveda vairākus desmitus vietējo un pilsētas viesu ceļojumā pa dažādām underground kultūrai nozīmīgām vietām, iepazīstot cilvēkus, kas šīs vietas padara dzīvas, un stāstus, kas šos cilvēkus padara piederīgus Liepājai.

Stāsts iesākās kādreizējā ratiņu fabrikā, kur pašlaik ir privāta pasākumu telpa “T9”, turpat blakus darbojas mākslinieki.

Andris Zeļonka atzina, ka esot no Rīgas, bet brauc uz Liepāju un viņam te patīk,

tāpēc esot topošais liepājnieks, kurš cenšas tam pietuvoties.

“Mans vakars sākās šeit. Es sēdēju pie bāra, kaut ko dzēru, un vienā momentā atskanēja milzīgs sprādziens, es gāzos lejā.

Kad norimās sprādziens, es ieraudzīju, ka te sēž viens čalis, kurš bija izgāzies lejā no otrā stāva, kur notika ballīte. Viņš smaidīja un bija priecīgs.

Man atvērās visums Liepājā tajā vakarā,”

atklāja mākslinieks.

Izrādes skatītāji kļuva par dalībniekiem, noejot Andra ceļu. Brauciens tramvajā tiešām par zaķi, iegriešanās kultūrvietās, kur var sastapt džeza mākslinieci Iamtheoceanflow, grupu “Purva Šamaņi”, hip-hop mākslinieku Siskela, pianistu Artūru Liepiņu, elektroniskās mūzikas mākslinieci DJ Orthodox un citus.

Ceļojums pa Veco ostmalu aizvijās uz jūras pusi līdz klubam “Kursa” un tālāk kādreizējā zvejnieku kolhoza teritorijā.

Skanot Liepājas otrajam pirātiskajam radio, jo pirmais ir pārāk slepens.

Raidījumā “Paralēlā plūsma” izrādes muzikālais konsultants un komponists Jēkabs Nīmanis intervē underground mūziķus.

Viņš atzina, ka ir vairāki līmeņi, kuros izrādes veidotāji pamazām satikušies ar tajā iesaistītajiem cilvēkiem, un tam bijis vajadzīgs laiks.

“Tas ir plašāks kosmoss, kas realizējas liepājniekos,”

viņš saka par iepazīto muzikālo vidi.

“Ja aizbrauktu uz Kuldīgu vai Valmieru, tur būtu cits stāsts. Esam interesanti ar to, ka dažādi, bet mūs vieno kopējas vērtības.

Cilvēki ir ārkārtīgi sakarīgi un viens otru pieņemoši, lai gan nāk no dažādam vidēm. Un, izrādās, viens otru pazīst.

Nekad neesmu uztvēris Liepāju par mazpilsētu, bet brīvdomātāji viens otru ātri atrod.”

Izrādes “Kā kļūt par Liepājnieku?” producente Ieva Niedre teica, ka tie, kuri ir īstie liepājnieki un pārzina katru stūrīti, tomēr ir interesanti atgriezties zināmās vietās vai arī iepazīt kaut ko jaunu.

“Varbūt gados vecāki liepājnieki nezina jaunos māksliniekus. Savukārt jaunie varbūt nezina viens otru vai šos stāstus, ko dzirdam izrādes gaitā.

Tiem, kas nav liepājnieki, šī ir vispār jauna pasaule, un atklāt to ir ļoti aizraujoši,”

viņa stāstīja.

Ievai Liepāja vienmēr bijusi tuva, zinājusi, ka te ir jaunas vēsmas mākslā un mūzikā, bet abiem ar režisoru bijis jautājums – vai subkultūras šeit ir?

“Atklājām, ka tās pastāv ļoti interesantā, dzīvīgā radošā veidā, tas bija ļoti priecīgs atklājums,” viņa teica.

Skatītāji aizrautīgi devās naksnīgajā pārgājienā.

“Gribēju atnākt un paskatīties, ko tad citi cilvēki par Liepāju domā,” teica Justīne.

“Domāju, ka esmu liepājniece, un tagad pārbaudu to. Ir brīva atmosfēra. Šis nav tā, kā aiziet uz teātri. Te ir ļoti jauki.”

Aigars pat iesaistījās Liepājas stāstu atklāšanā, neliepājniekiem sniedzot vēsturiskas ziņas par Okeāna zvejas flotes bāzi vai iesakot pastāvēt pie zvejnieku kuģīšiem, kad izkrauj zivis, un izdzīvot zem divsimt kaijām.

“Nebija jau rakstīts, ka te tikai nūģiem jānāk,”

viņš smējās.

Esot interesanti pastaigāt pa vecām vietām ar jaunu skatījumu. Lai arī nekas viņam nezināms netika stāstīts, jauki ienākt jaunajos krodziņos. “Neesmu gājis, vecums nav tas,” teica Aigars.

Viņš ieteica nākamajās reizēs vairāk pastāstīt par apmeklētajām vietām, jo šoreiz netika pieminēta ratiņu rūpnīca, kuras ražojumos Aigara ģimene vizinājusi savus bērnus.

Izrādi veidoja nodibinājums “Equilibrium group”, fonds “INITIUM”.

Projekts tiek īstenots ar nodibinājuma “Nodibinājums Liepāja 2027” un Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu “Liepāja 2027” projektu konkursā “Rokam Roku”, kā arī ar Liepājas Kultūras pārvaldes projektu konkursa un “British Council Latvia” finansiālu atbalstu.