Liepājas domē pašlaik strādā 36 komisijas un apakškomisijas. Uz 18 no tām pēc pašvaldības aicinājuma šoruden pieteikušies daudzi sabiedrības pārstāvji.

Vai varam likvidēt Administratīvo komisiju un kāpēc lēmumus nepieņem pārvaldēs un iestādēs, skaidroja “Kurzemes Vārds”.

“Ķidāja un vainoja mani”

Administratīvās komisijas (AK) ir palieka no padomju laikiem. Tās ieviesa kā valsts pārvaldes organizēšanas līdzekli, iesaistot pēc iespējas plašāku sabiedrības daļu.

Kolektīva kaunināšana, ko sociālisma iekārtā uzskatīja par efektīvu līdzekli, lai pilsonis saņemtos un dzīvot kārtīgi, sen vairs nav starp labas pārvaldības principiem. Taču komisiju modelis nav pārskatīts, norāda VK.

“Šīs komisijas dēļ es vairs negribu nekur vērsties, jo nekad tik briesmīgi neesmu jutusies, kā aizstāvot savu bērnu,”

“Kurzemes Vārdam” stāsta liepājniece Anita (vārds mainīts).

Lieta bija ierosināta Valsts policijā, savākti pierādījumi un sniegti skaidrojumi. Sieviete stāsta, ka tā vietā, lai vērtētu pārkāpēja rīcību, komisijas priekšsēdētājs vērsies pret viņu, “ķidāja un vainoja mani”.

Lieta ievilkusies pusgada garumā un beigās slēgta.

Uzskatot, ka Liepājas domes AK rīkojusies prettiesiski, viņa vērsās tiesā un guva sev labvēlīgu spriedumu. Sieviete ir neizpratnē, kāpēc šādas lietas nevar izskatīt policija, bet tās jānodod ierēdņiem.

VK secinājusi, ka 99,9% gadījumu pārkāpumu fiksē, izmeklē un komisijai nodod cita amatpersona, piemēram, policija, būvvalde, bāriņtiesa utt.

Pamatā komisijās strādā pārstāvji no tām pašām iestādēm, kas uzsākušas lietas.

Nav pamatojuma, kāpēc administratīvās lietas pašvaldībās jāizskata koleģiāli, atzīst VK. 78% sodu ir brīdinājumi vai naudas sodi līdz 50 eiro, un koleģialitāte šeit papildu ieguvumu nerada.

Arī viedokļu dažādībai nav svara, jo vien septiņos procentos gadījumu atšķīries komisijas locekļu balsojums.

Lēmumu ātrāk un ar mazākām izmaksām varētu pieņemt viena amatpersona, kas lietu uzsākusi. Komisijās lietu izskatīšana vidēji aizņem par 13 dienām ilgāk nekā valsts iestādēs.

Lēmuma izmaksas komisijā ir 98 eiro, bet iestādē ar vienpersonisku formu – 13 eiro.

Liepājas pašvaldība jau agrāk izvērtēja AK darbību un secināja, ka deviņi cilvēki ir pārmērīgs skaits.

Pērn jūnijā mainīta tās struktūra, izveidojot AK ar pieciem locekļiem un Bērnu lietu apakškomisiju ar tikpat cilvēkiem, tā nodalot saimniecisko lietu, sabiedriskā miera un tiesiskās drošības pārkāpumus no bērnu tiesību aizsardzības.

Pieci ir Pašvaldību likumā noteiktais minimālais komisijas locekļu skaits.

Sāpe ir, pierādījumu nav

No 2022. gada Liepājas domes AK priekšsēdētājs ir Armands Frīdmanis, kura pamatdarbs ir Kapitālsabiedrību pārvaldības uzraudzības un revīzijas daļā – vadošais metodikas eksperts.

“Neatradu pamatojumu, kāpēc vienas lietas izskatīšanai ir nepieciešams deviņu, desmit vai citās pašvaldībās pat 20 cilvēku viedoklis,” viņš skaidro modeļa maiņu.

AK darbu viņš salīdzina ar “mazu kriminālprocesu”, jo te ir gan ziņojums par lietu, gan personu uzklausīšana un liecinieku nopratināšana, paskaidrojumu pieņemšana un tiesību apjomu izskaidrošana.

Pie pārāk liela komisijas locekļu skaita tiek nelietderīgi tērēts katra laiks, jo viņiem pilnībā jāiepazīstas ar lietas materiāliem,

uzsver A. Frīdmanis.

Vai tad iestādes, kuras nodod lietu AK, nav paveikušas visu uzskaitīto? Lietu sagatavošana izskatīšanai ir konkrētās institūcijas pienākums, viņš atzīst. Taču konstatēt, vai ir noticis pārkāpums, vai lieta izbeidzama, vai persona sodāma, ir AK kompetence.

“Mūsu pienākums ir pārbaudīt, vai persona tiek taisnīgi apsūdzēta izdarītajā pārkāpumā,” stāsta A. Frīdmanis.

AK iesniegtie lēmumi esot īsi – saņemts iesniegums par izdarītu pārkāpumu, kas atbilst kāda likuma pantam.

Ar to nepietiek, lai cilvēku tajā vainotu, viņš uzsver. Ne vienmēr ir noskaidrota personas vaina, to mīkstinoši apstākļi, tas, cik lielā mērā skartas sabiedrības intereses un iestājušās sekas.

Arī cilvēka mantiskais stāvoklis, jo sodiem ir jābūt samērīgiem – naudas sodu amplitūda ir no 10 līdz vairāk nekā tūkstoš eiro. Tad nu šīs ziņas jāiegūst pašai komisijai, lai objektīvi izvērtētu lietu.

Liepājas domes AK visiem locekļiem ir juridiskā izglītība, Bērnu lietu apakškomisijā – vairumam, bet tajā strādā arī cilvēki ar pedagoģisko un medicīnisko izglītību. Priekšsēdētājam neesot šaubu par to, ka viņi spēj veikt šos pienākumus.

No beidzamo divu gadu laikā Liepājas AK pieņemtajiem 488 lēmumiem pārsūdzēti 11. No tiem tiesā – 10, un septiņos gadījumos tiesa atcēla AK lēmumu.

Tātad, ja vien cilvēks sadūšojas iet uz tiesu, pārsvarā tā nospriež, ka komisijai nebija taisnība.

A. Frīdmanis norāda uz VK atsauci, ka šajos datos ietverti arī procesi, kas saistīti ar soda apmēra grozīšanu. Piemēram, AK piemēro 100 eiro naudas sodu, un tad cilvēks beidzot nolemj pats sniegt paskaidrojumus, savāc izziņas par savu mantisko stāvokli un pierāda, ka soda apmērs ir nesamērīgs. Tiesa to samazina.

Diemžēl tā tas ir, ka uz sēdēm ierodas aptuvenie trešā daļa personu, kuru lietas izskata. A. Frīdmanis to saista ar cilvēku izpratni un attieksmi.

Personām būtu jābūt sasniedzamām, taču realitātē grūti izsekot, kur tās atrodas. Ne visi vēlas iesaistīties, taču jāsaprot, ka lietu izskatīs mēneša laikā arī bez cilvēka klātbūtnes.

Kāpēc ir šādi gadījumi kā Anitas stāstā? A. Frīdmanis uzsver, ka AK vērtē lietā pieejamo pierādījumu apjomu, lai novērstu visas šaubas par personas vainu, un lēmumu nevar balstīt pieņēmumos.

“Galvenais – vai lietā ir pierādījumi, uz ko atsaukties. Ļoti grūtas un apjomīgas ir lietas saistībā ar kluso vardarbību ģimenēs, kur nav lieku acu, ir viens vecāks pret otru,”

viņš saka.

Ja ir aizdomas par vardarbību, cilvēkam pienākas psihologa pakalpojums, taču speciālista novērojumi ne vienmēr izskaidro, tieši kuru notikumu ietekmē radušās sekas.

“Psihologa uzdevums ir palīdzēt, nevis pierādīt, ka tiešām kaut kas ir noticis, un te sākas problemātika,” saka AK priekšsēdētājs.

Cilvēkiem ir tiesības neliecināt pret savas ģimenes locekļiem. Un tā veidojas situācijas, kad ir sāpe, bet nav nofiksētu pierādījumu, ko pievienot lietai.

Jādod iespēja izrunāties

Runājot par AK, Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš atzīst, ka ir virkne lietu, kas nevajadzīgi tiek sarežģītas.

“Izsaukt abus vecākus uz komisiju tāpēc, ka puikam gadījies maziņš pārkāpums, tā ir neefektīva darbība. Tāpat, ja autovadītājs pārkāpis ātrumu.

Manuprāt, ir jāuzticas pašvaldības policijai, Valsts policijai, jo viņi šos darbus var veikt daudz kompetentāk un ātrāk,”

viņš atzīmē.

Tomēr tas nenozīmē, ka dome var nekavējoties atteikties no šīs komisijas. Viens no iemesliem ir smagās situācijas, kuras skata Bērnu lietu apakškomisija. Par pārējiem jautājumiem vajadzīgs pārejas periods, jo vispirms Saeimai jāapstiprina izmaiņas likumos.

G. Ansiņš uzskata, ka esošais AK sastāvs ir kompetents novest tās reformu līdz galam, tāpēc uz šo komisiju nebija uzsaukuma pieteikties.

Daļa komisiju domē izveidotas, pamatojoties uz likumiem, citas ir brīvprātīgas. Tās saistītas ar pilsētas politisko virzienu, norāda pašvaldības vadītājs. Piemēram, līdzfinansējumu kultūras pieminekļu saglabāšanai, pasākumu rīkošanai un filmu uzņemšanai citās pilsētās nepiešķir.

Brīvprātīga ir arī Kultūras komisija, kuras mērķis ir analizēt kultūrpolitiku pilsētā, līdzīgi darbojas Izglītības, Sporta komisijas.

G. Ansiņš ir pārsteigts par iedzīvotāju lielo iniciatīvu.

“Cilvēki vēlas brīvprātīgā kārtā nākt palīgā pilsētai īstenot sapņus un mērķus. Šis palīdzības plecs ir labākais, ko šajā brīdī sagaidīju no liepājniekiem,”

saka G. Ansiņš.

Konsultēšanās ar nozarēm par komisiju sastāvu jau notikusi, nākamais etaps būs debates ar politiķiem.

Ir komisijas, kuras veido tikai no ekspertiem, piemēram, Transporta infrastruktūras komisija, Apstādījumu uzraudzības komisija, un šo profesionālo sadaļu vajadzētu saglabāt, viņš uzskata, jo tur nav vietas emocijām, kuras savukārt vajadzīgas Kultūras komisijā.

Vides komisija šogad sanākusi vien divas reizes. Vai nav problēmu, ko skatīt? G. Ansiņš skaidro, ka liela daļa šo jautājumu, kas saistīti ar B un C kategorijas piesārņojošo darbību, nonāk publiskajās apspriešanās, bet praktiskās lietas atrisina Vides daļa.

Ko spriež Tūrisma komisija, pašvaldības vietnē nevar noskaidrot, jo nav neviena sēžu protokola.

“Ir virkne komisiju ar konsultatīvo funkciju, kur vajadzīgs nevis protokols, bet saruna. Ir jādod iespēja cilvēkiem izrunāties. Tikko tiek protokolēts, cilvēki nerunā,”

saka G. Ansiņš.

Daudzas komisijas jāveido, jo to nosaka likums. Nevar uzdot kādai iestādei vai aģentūrai izsniegt taksometru licences, jābūt komisijas koleģiālam lēmumam.

Lai cik dīvaina pilsētā, kur medības aizliegtas, šķiet Medību koordinācijas komisija, tāda ir likumdevēja prasība visām pašvaldībām.

Reliģiskie jautājumi neietilpst pašvaldību funkcijās, bet Liepājā ir Reliģisko lietu komisija. Arī tās darbība netiek publiski atspoguļota.

“Pirms vairākiem gadiem deputāti lēma par tās izveidi. Es šo tradīciju nevēlos lauzt. Komisijai ir pietiekami daudz būtisku jautājumu, ko runāt. Tās rīkotās konferences un semināri ir noderīgi visiem, kas strādā ar vardarbību un bērniem. Neredzu neko sliktu brīvprātīgi izveidotā komisijā, kas darbojas liepājnieku labā,” uzsver pašvaldības vadītājs.

Lai mazinātu birokrātiju, jāzina, cik tā izmaksā

Oskars Erdmanis, VK padomes loceklis

Šogad noslēgušās divas revīzijas – par pašvaldību atvieglojumiem un par administratīvajām komisijām.

Brīvprātīgi piešķirtu atvieglojumu pašvaldībās ir daudz, populārākie ir par ēdināšanu un transportu. Taču ir arī tādi, kas ne tikai rada tiešus izdevumus, vidēji izmaksā kādus piecus procentus no budžeta, bet arī samazina ieņēmumus.

Katrs no tiem prasa arī administrēšanas izdevumus, un ne visi skaita līdzi izmaksas.

Piemēram, braucot apsveikt iedzīvotājus apaļās jubilejās, Tukuma novadā gadā izlieto ap 24 tūkstošiem eiro. Turpretī Jūrmala uzraksta vēstuli un naudas dāvanu aizskaita uz kontu, un šīs vēstules izmaksā ne vairāk par simt eiro gadā.

Tātad, lai sāktu birokrātiju mazināt, vispirms ir jāzina, cik tas viss maksā.

Kāds varētu teikt, ka skrupulozi visu uzskaitīt – tā ir birokrātija. Tomēr redzam – kamēr nezini, cik par kaut ko maksā, nezini arī, kāds tas ir slogs pašvaldībai.

Un varbūt iedzīvotājs nemaz negrib tos pašvaldības vadītājus satikt…

Ir atvieglojumi, kas pienākas visiem. Piemēram, Liepājā, 30 eiro, skolas gaitas uzsākot. Nav visas ģimenes trūcīgas, un precīzāka mērķgrupu noteikšana ļautu ietaupīt finanšu līdzekļus.

Tieslietu ministrijai sen ir grozījumi normatīvajos aktos, kas kaut kur iesprūduši, – par to, ka tā saucamās bērnu lietas par audzinošiem piespiedu līdzekļiem nav jāskata komisijā ar sodīšanas funkciju, bet sadarbībā ar izglītības departamentu, vecākiem, bāriņtiesām un skolām.

Liepājā saka, ka to ļoti rūpīgi pārvērtējuši, bet es neslēpju, ka te vēl ir vieta optimizācijai.

Līdz 2027. gada februārim ministrijas veiks grozījumus likumos, un pašvaldībām nāksies pārorganizēt darbu bez AK.

Ko var jau tagad – virkne pārkāpumu, ko pašvaldības savos saistošajos noteikumos paredzējusi skatīt AK, nav pamatoti. Mēs esam par to, ka viena amatpersona, kas lietu sākusi, ir kompetenta to arī pabeigt.

Uzziņai

Likumdevēja noteiktās komisijas

• Dzīvojamo māju privatizācijas*
• Budžeta*
• Valsts budžeta mērķdotācijas interešu un profesionālās ievirzes izglītībai sadalei*
• Pašvaldības līdzfinansējuma kultūras pieminekļu saglabāšanai iesniegto projektu iesniegumu vērtēšanas*
• Iepirkumu*
• Vides aizsardzības fonda*
• Dzīvokļu*
• Licencēšanas
• Medību koordinācijas*
• Liepājas valstspilsētas un Dienvidkurzemes sadarbības teritorijas civilās aizsardzības

Brīvprātīgi izveidotās komisijas

• Administratīvā*
• Konkursa komisija bērnu un jauniešu nometņu iesniegto projektu izvērtēšanai*       
• Izglītības*
• Jaunatnes lietu*
• Kultūras lietu*
• Sporta*
• Bērnu lietu apakškomisija*
• Ģimenes un demogrāfisko lietu*
• Reliģisko lietu*
• Sabiedrības veselības*
• Sociālo lietu
• Pilsoniskās sabiedrības veicināšanas*
• Transporta infrastruktūras*
• Energoefektivitātes, līdzfinansējuma piešķiršanas daudzdzīvokļu mājām piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanai un sadzīves atkritumu savākšanas punktu izveides pieteikumu izvērtēšanas*
• Vides*
• Publisku izklaides un svētku pasākumu iesniegumu izskatīšanas*
• Stipendiju piešķiršanas*
• Apstādījumu uzraudzības*
• Tūrisma*
• Mazo un vidējo komercsabiedrību projektu līdzfinansēšanas konkursa ekspertu*
• Nekustamo īpašumu jautājumu konsultatīvā*    
• Bērnu tiesību aizsardzības sadarbības grupa
• Teritoriju kopšanas un uzturēšanas atbrīvojumu un atvieglojumu piešķiršanas
• Pašvaldības ēku un neapdzīvojamo telpu iznomāšanas
• Līdzdalības budžeta projektu konkursa izvērtēšanas
• Iepirkuma komisija atklātam konkursam par sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšanu ar autobusiem

* darbs komisijā tiek apmaksāts

Komisiju locekļu un sekretāru atalgojums

– Par darbu sēdēs un papildu veikumu komisijas darba nodrošināšanai ārpus sēdēm – 4,5 eiro stundā;

– Administratīvās komisijas, Iepirkumu komisijas, Dzīvokļu komisijas un Sociālo lietu komisijā – 7,5 eiro stundā;

– Darba laiks nedrīkst pārsniegt 10 stundas nedēļā komisiju locekļiem, sekretāriem – 15 stundas nedēļā.

Avots: Liepājas pašvaldība

Es domāju tā: Vai varat nosaukt kādu domes komisiju?

Nora Liparte, Latvijas Neredzīgo biedrības Rehabilitācijas centra Liepājas filiāles vadītāja:

– Zinu, ka ir jauniešu lietu komisija. Nesen aicināja arī sabiedrību iesaistīties šajās komisijās, kas nozīmē, ka tās droši vien ir saistītas ar to, kas iedzīvotājiem ir svarīgs. Kādas komisijas noteikti saistītas ar transportu, izglītību, kultūru.

Skatos arī domes ziņas, darbam un partijām sekoju līdzi gan medijos, gan sociālajos tīklos – tas mani interesē. Pati gan negribētu tajā visā iesaistīties, jo negribu sabojāt savu priekšstatu par to, kas notiek aizkulisēs.

Natālija Gansone, mācās Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā:

– Noteikti nevarēšu. Un neesmu liepājniece, lai gan šeit jau trīs gadus mācos. Bet, ja godīgi, tad politikai un ar to saistītām lietām nesekoju līdzi. Vairāk pievēršos vēlēšanu laikā, bet pēc tam vairs nesanāk interesi uzturēt.

Ikdienā vienīgais jautājums, kas mani reāli interesētu, būtu saistīts ar kultūru Liepājā un kā tā tiek attīstīta un atbalstīta.

Zenīrs Vite, pašlaik dzīvo Lielbritānijā:

– Konkrēti nosaukt nevaru, jo esmu pa pusei liepājnieks, pa pusei ārzemnieks. Pavisam Liepājā atgriezīsimies nākamgad.

Vietējai politikai sekoju līdzi tā virspusēji. Interesējos par pašam svarīgām lietām, piemēram, zinu, ka viņi solīja reemigrantiem palīdzēt, sniegt lielāku atbalstu, bet nekādu pretimnākšanu neizjūtu.

Ženija Drungila, pensionāre:

– Laikam jāatvainojas, bet es nezinu nevienu komisiju. Ar politiku es neaizraujos un īpaši nekad neesmu tai sekojusi līdzi. Un, ziniet, mani arī viss apmierina!

Es tā sevišķi nevaru sūdzēties, jo apmierina gan transports, gan kultūras piedāvājums. Liepājā dzīvoju 20 gadus, man šeit patīk, un pilsēta ir skaista!

Ināra Golubeva, pensionāre:

– Pieļauju, ka ir kādas sociālo jomu komisijas, kāda, kas saistīta arī ar pilsētas attīstību. Vispār sekoju līdzi tam, kas Liepājas domē notiek, bet ne tādā līmenī, jo redzu tikai to, kas parādās ziņās vai feisbukā. Man arī nav nekādu aktuālu vai sāpīgu jautājumu, jo ar visu esmu apmierināta.

Protams, vienmēr ir, uz ko tiekties, bet tas, ka mūsu pilsēta paliek arvien skaistāka un labāka, ir nenoliedzams. Un ticu, ka katrs savai pilsētai vēlē tikai to labāko, tāpēc visiem, kas tur iesaistās, novēlu veiksmi!