Kopumā visvairāk balsu pašvaldībās – 23,9% – saņēmušas vēlēšanu apvienības, tām ar 21,1% balsu seko parlamentā opozīcijā esošā Centra partija.

Savukārt 18,6% savu balsi atdevuši par parlamentā opozīcijā esošo nacionālkonservatīvo partiju “Tēvzeme”.

Par premjerministra Kristena Mihala vadītās liberālās Reformu partijas kandidātiem visā valstī nobalsojuši 10% vēlētāju, bet opozīcijā esošo Sociāldemokrātisko partiju atbalstījuši 9,9% vēlētāju.

Parlamenta opozīcijā esošā abēji populistiskā Konservatīvā tautas partija (EKRE) saņēmusi 8,2% balsu, parlamentā nepārstāvētā partija “Labējie” ieguvusi 4,7% balsu, savukārt 1,7% nobalsojuši par Reformu partijas vadītas valdības koalīcijas mazākuma partneres – liberālās partijas “Igaunija 200” – kandidātiem.

Nepilnu 1% balsu saņēmusi arī prokremliskā partija “Kopā” (“Koos”) (0,8%), neatkarīgie kandidāti (0,5%), partija “Igaunijas Nacionālisti un konservatīvie” (ERK) (0,4%), partija “Igaunijas zaļie” (0,2%) un Liberālā partija “Aru Pahe” (0,1%).

Igaunijas pašvaldību vēlēšanās piedalījušies 59,2% balsstiesīgo pilsoņu. Abās lielākajās pilsētās Tallinā un Tartu vēlētāju aktivitāte bijusi attiecīgi 60,5% un 59,4%.

Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās 2021. gadā vēlētāju aktivitāte bija 54,8%.

Salīdzinājumā ar iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām Centra partijas un vēlēšanu apvienību sniegums šogad ir bijis līdzīgs, “Tēvzemes” un sociāldemokrātu rezultāts ir uzlabojies, bet “Labējie” pirmo reizi ieguvuši pašvaldības deputātu mandātus.

Vienlaikus Reformu partijas, EKRE un “Igaunija 200” rezultāts bijis sliktāks nekā pirms četriem gadiem.