Izstāde “Stāsts par vienu fotogrāfiju” veltīta biedrības nama 90 gadu jubilejai. Tajā skatāmas arī vēsturiskas relikvijas un laikmeta tērpi no mākslinieces Rūtas Kuplās kolekcijas.

“Laiki tagad tādi. Latviešu pašapziņa jāceļ,”

saka vēsturisko materiālu pētnieks, liepājnieks Agris Dzelme, kurš sameklējis ziņas par pirmās Latviešu biedrības dibinātājiem – cilvēkiem, kuru darbs kļuva par pamatu Liepājas kultūras un sabiedriskajai dzīvei.

Pagājušā gada vasarā viņš izmantoja ielūgumu uz mākslas izstādi, pie viena gribējis vairāk iepazīt šo ēku un uzzināt par cilvēkiem, kuri te darbojušies.

“Sāku meklēt. Kā tas var būt, ka nav?! Tad nejauši satikos ar novadpētnieku Ivaru Ķupi, parunāju par vēsturi. Viņš man iedeva saiti, kur Rūdolfs Rītiņš kalendārā apraksta tautisko kustību Liepājā,” pastāsta A. Dzelme.

Tur tomēr nav bijuši cilvēku uzvārdi. Nācis prasīt, kas ir nama vadītājas Vitas Hartmanes krājumā, un viņa iedevusi šo vienu Bokuma fotogrāfiju, kas tagad izstādē pie sienas.

Zinot cilvēku vārdus, varēja meklēt materiālus periodikā, tostarp “Kurzemes Vārdā”, arhīvos.

“Tas bija interesanti, kā detektīvs. Pie uzvārda tikai viens burts. Divi cilvēki tā arī nav zināmi. K. Ozoliņš un E. Kiršfelds. Varbūt uz izstādi atnāks kāds, kas varēs pateikt,”

cer pētnieks.

“Tie ir ļoti slaveni cilvēki. Ministri, politiķi, Liepājas domnieki, slaveni ārsti, teātra un operas dibinātāji, inženieri.”

Latviešiem biedroties cariskajā impērijā nebija viegli, burtiski bija jāizsit atļaujas, lai izveidotu labdarības biedrību, kas bija Liepājas Latviešu biedrības viena no priekštecēm.

Tomēr ievērojamie cilvēki nesēdēja uz savām zināšanām, bet deva tās citiem, veltīja laiku, rīkojot dažādus pasākumus un darot labas lietas, uzsver pētnieks. Tai skaitā, uzceļot ļoti skaistu biedrības namu.

Vairāki Latviešu biedrības valdes locekļi izsūtīti 1941. gadā un miruši Krievijā. Nama projektētājs Jānis Alberts Blaus nošauts Rīgas centrālcietumā.

V. Hartmanei nama jubilejā ir svētku sajūta, jo viņa ir šīs izstādes kuratore. Gadu gaitā biedrības namā saņemtas vairākas relikvijas, dāvinājumi.

“Tas mūs motivē ik pa desmit gadiem rādīt vēsturisku jubilejas izstādi. Trimdas latvieši, visi, kas zina, cik grūti nākusi mūsu neatkarība, šo namu uzskata par simbolu.

To ļoti izjūtu savā ikdienas darbā, nams savu ideoloģiju nav pazaudējis,” viņa stāsta.

“Rūpi par latvietību vienmēr esam turējuši, rūpīgi izraugoties to, ko darām kultūras jomā, rūpējoties par tautas mākslas kolektīviem, par cilvēkiem, kas šeit nāk un smeļas prieku.”

Izstādes atklāšanā V. Hartmane izziņoja, ka no jauna reģistrēta Liepājas Latviešu biedrība.

“Biju viena no dibināšanas iniciatorēm un saredzu, ka Latviešu biedrība kā nevalstiska organizācija varētu strādāt ar mērķi ieraudzīt talantīgos liepājniekus dažādās jomās, veikt starptautisku sadarbību un iestāties par latviešu valodas un tradīciju turpināšanu.

Vēlāk šo biedrību varētu veidot kā fondu, un varbūt būs līdzīgi kā 30. gados, kad ar fondu palīdzību daudzi jauni cilvēki spēja izglītoties,”

viņa atzīmē.

Tērpu mākslinieces Rūtas Kuplās atlasītajos personīgās kolekcijas tērpos redzams aptuveni tas pats laiks, kad uzņemta fotogrāfija.

“20. gadsimta 20. gadu beigās vēl bija samērā brīvi piegriezumi, netika akcentēts viduklis. Jaunums bija tērpa garums mazliet zem ceļgala,” viņa raksturo modi.

Apskatāmie vīriešu tērpi ir oriģināli, tie nāk gan no Latvijas, gan iegādāti eBay vietnē visā pasaulē. Sieviešu tērpi gan iegādāti, gan mākslinieces izgatavoti.

“Lietas, kas saglabājušās, pārsteidz ar savu kvalitāti, piegriezumu, interesantām detaļām. Var apskaust tā laika situētās dāmas, kuras varēja tādas lietas atļauties,”

saka R. Kuplā.

Viens komplekts ir ikdienišķāks – šādi tērpti cilvēki varēja pēcpusdienā iet pa ielu, doties uz kafejnīcu, uz satikšanos vai atnākt apskatīt Latviešu biedrības 25 gadu jubilejas izstādi.

Iepretī garderobei izstādītais sievietes tērps ir kostīms aktrisei Gunai Zariņai filmā “Emīlija. Latvijas preses karaliene”.

“Tas ir laikmetam atbilstošs. Es domāju, Emīlija noteikti būtu iestājusies Liepājas Latviešu biedrībā, ja dzīvotu šeit,” saka māksliniece.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.