Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR viņš teica, ka Vašingtona ir pieņēmusi “nozīmīgu lēmumu” saglabāt savu klātbūtni Igaunijā.

“Attiecībā uz Igaunijā izvietotajiem karavīriem mums ir pozitīvs lēmums – ASV ir informējušas, ka mūsu sadarbība turpināsies kā līdz šim. Esmu arī nosūtījis viņiem ziņu, ka esam gatavi šo sadarbību padziļināt,” teica Pevkurs.

“ASV karaspēks neatstās Igauniju,” viņš sacīja, piebilstot, ka tas ir jūlijā notikušo sarunu ar ASV aizsardzības ministru Pītu Hegsetu rezultāts. Igaunijas aizsardzības ministrs arī aicināja pateikties ASV – gan vēstniecības Igaunijā, gan Pentagona darbiniekiem.

Pašlaik Igaunijā ir ap 700 ASV karavīru.

Jau ziņots, ka ASV informējušas NATO sabiedrotos par ASV karavīru skaita samazināšanu Eiropas austrumu flangā, tai skaitā Rumānijā, kur bija plānota amerikāņu karavīru izvietošana Mihaila Kogelničjanu gaisa spēku bāzē, trešdien paziņoja Rumānijas Aizsardzības ministrija.

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija jau iepriekš brīdinājusi Eiropas sabiedrotos, ka tiem jāuzņemas lielāka atbildība par savu drošību, jo ASV tagad vairāk koncentrējas uz savām robežām un Indijas un Klusā okeāna reģionu.

Rumānijas aizsardzības ministrs Jonucs Moštjanu paziņoja, ka neuzskata šo ASV soli par spēku atvilkšanu. ASV nolēmusi apturēt tās brigādes rotāciju Eiropā, kurai bija elementi vairākās NATO valstīs, tai skaitā Bulgārijā, Rumānijā, Slovākijā un Ungārijā, žurnālistiem skaidroja ministrs.

Kāda NATO amatpersona ziņu aģentūrai AFP apstiprināja, ka ASV ir informējušas aliansi par savu lēmumu, bet noraidīja šī soļa nozīmīgumu. “Pat pēc šīm izmaiņām ASV spēku kontingents Eiropā joprojām ir lielāks nekā bijis daudzus iepriekšējos gadus, un kontinentā ir daudz vairāk ASV spēku nekā pirms 2022. gada,” sacīja amatpersona.

Latvijas, Lietuvas un Polijas amatpersonas ir paziņojušas, ka nav informētas par jebkādām izmaiņām, kas ietekmētu ASV karavīru klātbūtni tajās.