ASV prezidenta īpašais sūtnis pēc likuma ir pagaidu amats, un teorētiski sūtņiem ir jānodrošina Senāta atbalsts, ja viņi paliek amatā ilgāk par 360 dienām.

Ziņu aģentūra “Reuters”, atsaucoties uz vairākiem anonīmiem avotiem, vēsta, ka Kellogs saviem kolēģiem teicis, ka janvāris būs loģisks brīdis, kad atstāt sūtņa posteni saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem.

“Reuters”, atsaucoties uz Kellogam tuvu stāvošu avotu, ziņo, ka Kellogs ir neapmierināts ar to, cik liels skaits administrācijas amatpersonu pašlaik nodarbojas ar Ukrainas jautājumiem. Viņu neapmierinot arī tas, ka Baltajā namā nepietiekami tiek atzīts, ka Krievija, nevis Ukraina, bremzē sarunas.

Cits avots “Reuters” norādīja, ka Kellogs nekad nav plānojis ilgi palikt Trampa administrācijā.

Pagaidām nav skaidrs, kas, ja vispār kāds, viņu aizstās. ASV joprojām nav iecēlušas Senāta apstiprinātu vēstnieku Ukrainā.

Baltais nams un pats Kellogs nav oficiāli komentējuši ziņas par viņa iespējamo atkāpšanos no amata.

Tramps iecēla Kellogu par īpašo pārstāvi Krievijas un Ukrainas kara jautājumos, bet pēc tam viņam uzticēja tieši Ukrainas jautājumus, bet komunikāciju ar Krieviju nodrošināja Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs.

Kellogs vairākas reizes devās uz Kijivu un tikās ar Ukrainas amatpersonām. Viņš iepriekš arī piekrita viedoklim, ka Krievijas uzvara Ukrainā varētu pamudināt Kremli uzbrukt kādai no NATO dalībvalstīm.