Viņš uzsvēra, ka partneri rīkosies saskaņā ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmumiem un atzinumiem, un šobrīd nav pamata šaubīties par viņu pausto apņemšanos atbalstīt nākamā gada drošības budžetu.

Jurēvics atgādināja, ka JV frakcija jau pagājušajā nedēļā vienbalsīgi nolēma atbalstīt nākamā gada budžetu otrajā un galīgajā lasījumā.

Atbalstu nākamā gada budžetam pagājušajā nedēļā apliecināja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis.

Progresīvo” Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs aģentūrai LETA pirmdien norādīja, ka “Progresīvie” vēlas nodrošināt finansējumu valsts aizsardzībai.

“Attiecībā uz ZZS – budžets būs izšķirošs brīdis. Ja kāds ZZS deputāts vai deputāti lems atbalstīt opozīcijas partiju priekšlikumus, tad tas būs skaidrs signāls tam, ka ZZS nevēlas būt šajā valdībā,” teica Šuvajevs, atbildot uz jautājumu, vai “Progresīvie” guvuši pārliecību, ka ZZS neatbalstīs kādu no opozīcijas priekšlikumiem, par kuriem nav panākta vienošanās koalīcijā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija iepriekš galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja likumprojektu par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam, noslēdzot darbu pie nākamā gada budžeta.

Paredzēts, ka Saeimas deputāti nākama gada budžetu un to pavadošos likumprojektus sāks skatīt trešdien, 3. decembrī.

Iepriekš komisijā uz gala lasījumu tika izskatīti 235 priekšlikumi nākamā gada budžeta projektam, atbalstot vien dažus opozīcijas iesniegtos priekšlikumus.

Saeima pirms divām nedēļām vēstīja, ka 2026. gada valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projektam kopumā iesniegti vairāk nekā 240 priekšlikumi, savukārt likumprojektiem, kas saistīti ar valsts budžetu, iesniegti vairāk nekā 210 priekšlikumi.

Savukārt finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) iepriekš klāstīja, ka kopumā nākamā gada budžetam un to pavadošo likumprojektu paketei saņemti 585 priekšlikumi, tostarp 481 priekšlikums saņemts Saeimā, 89 priekšlikumus iesniegušas ministrijas, kā arī iesniegti 15 Ministru kabineta alternatīvie priekšlikumi.

Saeimas komisijā tika atbalstīts Nacionālās apvienības priekšlikums palielināt finansējumu Jaunsardzes centram, piešķirot dotāciju Latvijas Nacionālo karavīru biedrībai darbam ar latviešu karavīriem – veterāniem un militārās vēstures piemiņas pasākumu nodrošināšanai.

Tāpat komisijas atbalstu guva frakcijas “Stabilitātei” priekšlikums piešķirt līdzekļus Bērnu slimnīcas fondam atbalsta sniegšanai bērniem ar autiskā spektra traucējumiem (AST), nodrošinot “ABA” terapiju, logopēda un ergoterapeita nodarbības bērniem.

Komisijā atbalstīts arī opozīcijas deputātes Ilzes Indriksones (NA) priekšlikums piešķirt finansējumu “Līvu (lībiešu) savienībai “Līvõd īt”” Lībiešu tautas nama pastāvīgas pieejamības nodrošināšanai apmeklētājiem un informēšanai par lībiešu kultūrtelpas vēsturi un mūsdienām tūrisma sezonā no maija vidus līdz oktobrim.

Saeimas komisijā atbalstu guva “Jaunās vienotības” deputātu priekšlikums likumprojektam par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam piešķirt 150 000 eiro Sabiedrības līdzdalības fondam, lai nodrošinātu digitālās demokrātijas platformas “Manabalss.lv” darbību.

Priekšlikumā uzsvērts, ka platforma gandrīz 15 gadus ir bijusi būtisks rīks iedzīvotāju līdzdalībai politikas veidošanā, tajā virzītas vairāk nekā 140 iniciatīvas, no kurām 83 iekļautas normatīvajos aktos, tostarp veiktas konstitucionālas izmaiņas.

JV deputātu skatījumā, pastāvīgs finansēšanas mehānisms ir nepieciešams, lai stiprinātu sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā.

Starp opozīcijas priekšlikumiem atrodami dažādi aicinājumi. Piemēram, Saeimas deputāte Viktorija Pleškāne bija sagatavojusi priekšlikumu atvēlēt līdzekļus studējošo atbalstam Latgalē.

Vairāki opozīcijas deputāti rosinājuši palielināt atbalstu ģimenēm, piemēram, palielināt bērna piedzimšanas pabalstu. Tāpat opozīcijas deputāti bija aicinājuši piešķirt papildu līdzekļus veselības aprūpei.

Opozīcijas deputāti rosinājuši piešķirt līdzekļus vairāku novadu kultūras namu restaurācijai, uzturēšanai, kā arī piešķirt dotācijas pašvaldībām vairāku mērķu īstenošanai, piemēram, Krāslavas slimnīcas funkciju nodrošināšanai.

Iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāja Anda Čakša (JV) paziņojusi, ka par atbalstu priekšlikumiem nākamā gada budžetam varētu lemt tad, ja tiek arī norādīts tas, no kurienes iecerei rast finansējumu.

Virkni priekšlikumu iesnieguši arī opozīcijā esošā “Apvienotā saraksta” (AS) deputāti. Līdzekļu taupīšanas nolūkos AS piedāvā likvidēt Klimata un enerģētikas ministriju, Sabiedrības integrācijas fonda administrāciju un valsts kapitālsabiedrību padomes.

Politiskā spēka vērtējumā priekšlikumi valsts budžeta likumos ļaus samazināt valsts parādu par gandrīz 200 miljoniem eiro un nākamajā gadā pārsniegt 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) aizsardzības izdevumiem.

AS atzīmē, ka frakcijas deputāti budžeta likumā nav iesnieguši priekšlikumus, kas palielinātu izdevumus.

Deputāti rosina samazināt budžeta tēriņus, ierobežojot gan iepirkumu apjomus, gan amata vietu skaitu ministriju centrālajos aparātos, kā arī atceļot prēmijas un naudas balvas.

Priekšlikumi paredz arī samazināt parlamentāro sekretāru atalgojumu, partiju finansējumu un atteikties no ministru reprezentācijas izdevumiem.

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 16,1 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi – 17,9 miljardi eiro.

Šā gada ekonomikas izaugsme tiek prognozēta 1,1% apmērā, savukārt nākamā gada budžetā izaugsme plānota 2,1% apmērā, bet turpmākajos gados – līdz 2,2%.

Vērtējot ministriju priekšlikumus budžetam, valdība noteica, ka mērķdotācijās pašvaldībām nākamgad būs 674,543 miljoni eiro iepriekš pirmajā lasījumā paredzēto 676,286 miljonu eiro vietā.

Starp pirmo un otro lasījumu Saeimā valdība ir atbalstījusi papildu resursu piešķiršanu 22,3 miljonu eiro apmērā 2026. gada valsts budžetam.

Līdzekļi papildu resursiem tiek rasti, samazinot valsts parāda vadības izdevumus desmit miljonu eiro apmērā, kā arī papildu līdzekļi valsts budžetā tika rasti no AS “Latvijas valsts meži”, pārskatot dividendēs plānotos ieņēmumus 12,3 miljonu eiro apmērā.

Nozīmīgākais papildu finansējums paredzēts projekta “Rail Baltica” pārprojektēšanai – astoņi miljoni eiro, savukārt 1,4 miljoni eiro paredzēti “Rail Baltica” projekta Latvijā ieviešanas izvērtējuma veikšanai.

Lauku ģimenes ārstu atbalstam plānoti 4,8 miljoni eiro. Vēl 1,8 miljoni eiro novirzīti atbalstam vardarbībā cietušajiem, bet sakrālā mantojuma saglabāšanai novirzīts viens miljons eiro.

Valsts kultūrkapitāla fonda programmu un projektu konkursu īstenošanai papildus paredzēti 402 908 eiro. Papildu līdzekļus valdība atbalstīja arī Izglītības un zinātnes ministrijai pedagogu atbalstam, kā arī Veselības ministrijai Neatliekamās medicīniskās palīdzības punkta izveidei Indras pagastā – 349 536 eiro.