Komentējot pēdējā laika diskusiju par sliežu ceļu austrumu pierobežā iespējamu demontāžu vēl miera apstākļos, Pudāns atzīmēja, ka sliežu jautājums ir tikai daļa no pretmobilitātes pasākumiem un Latvijas robežas stiprināšanas.

NBS komandieris skaidroja, ka pārsteiguma moments ir faktiski vienīgā priekšrocība, kas Krievijai palikusi, ja tā izšķirtos uzbrukt NATO.

Attiecīgi Latvija strādājot divos virzienos – rūpīgi gatavojas, lai pārsteigums nenotiktu, un “pērk apdrošināšanu”.

Piemēram, gatavošanās ietver izlūkošanas aktivitātes, bet “apdrošināšana” šajā gadījumā ir šķēršļu izveide tur, kur tie netraucē sociālos vai tautsaimniecības aspektus.

Runājot tieši par dzelzceļu, Pudāns atzīmēja, ka ir sagatavoti detalizēti plāni, kā zināmos apstākļos liegt mobilitāti pa dzelzceļu, bet vēl varētu rosināt citas darbības, lai vairāk mazinātu pretinieka pārsteiguma iespējas.

Uz jautājumu, vai viņš atbalsta sliežu demontāžu vēl miera apstākļos, Pudāns tiešu atbildi nesniedza, sakot, ka jāturpina izvērtēšana gan no militāro speciālistu, gan citu nozaru pārstāvju puses.

Pudāns pastāstīja, ka tuvākajās dienās tikšot saņemti jauni sensori un radari, lai labāk kontrolētu austrumu robežas drošību.

NBS komandieris uzsvēra, ka pilnībā agresora pārsteiguma momentam ne vienmēr var sagatavoties, tāpēc, piemēram, pirmā lielāka dronu uzbrukuma gadījumā varbūt netiktu notriekti visi uzbrucēja droni, savukārt tālāk jārēķinās, ka NATO pretdarbība nebūtu tikai pret droniem gaisā, bet triecieni tiktu vērsti arī pa mērķiem sauszemē, dronu palaišanas vietām, vadības centriem u.tml.

Savukārt no Baltkrievijas vairāk Lietuvas un mazāk Latvijas virzienā palaistās meteozondes Pudāns vērtēja kā uzmanības novēršanu, jo kā militāra uzbrukuma līdzekļus tās izmantot nevar, jo tās nav vadāmas.