Viņš teica, ka šobrīd būtu piesardzīgs vērtējumos par miera panākšanu, jo pie sarunu galda “tā reāli neesam redzējuši pašu Krieviju”.

“Līdz ar to, manuprāt, vismaz pagaidām šķiet, ka tā joprojām sagaida diezgan nopietnu kapitulāciju no Ukrainas puses ar iespēju, ja nepieciešams, turpināt šādu uzbrukumu. Un nedomāju, ka Ukraina tam piekritīs,” viņš teica.

Sārts arī komentēja, ka šajā gadījumā nav tik daudz runa par Krievijas nostāju, kā par viena cilvēka – Krievijas diktatora Vladimira Putina – nostāju.

“Manuprāt, viņi mērķē uz tādu mieru jeb pauzi, kurā Ukraina ir vāja un novājināta un viņi var mēģināt turpināt iegūt ietekmi Ukrainā ar citiem instrumentiem,” sacīja Sārts.

Viņš arī norādīja, ka aizvien notiek divu resursu savstarpēja cīņa.

Tas ir Krievijas resurss, kuru arvien vairāk atbalsta Ķīna, un tas savā ziņā izskaidro, kāpēc Krievija karu var tik ilgi turpināt.

Un Ukraina, kuras resurss ir mazāks, bet kuru atbalsta Eiropa un Rietumu pasaule – šobrīd gan vairāk Eiropa, nekā visa Rietumu pasaule.

Jautājums ir par to, kuram šie resursi sāks pietrūkt pirmajam, sacīja Sārts.

Kā vēstīts, ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija ir noskaņota ļoti optimistiski attiecībā uz iespējām panākt Krievijas-Ukrainas kara izbeigšanu, pirmdien pavēstīja Baltā nama preses sekretāre Kerolaina Levita.

Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs pirmdien dodas Maskavu, kur viņam otrdien paredzētas sarunas ar Krievijas diktatoru.

“Man šķiet, ka administrācija jūtas ļoti optimistiski,” sacīja Levita, piebilstot, ka prezidents un viņa komanda “ir ļoti smagi strādājuši pie šiem centieniem, un viņi visi tiešām vēlas, lai šis karš beigtos”.

“Vēl vakar viņiem bija ļoti labas sarunas ar ukraiņiem Floridā, un tagad, protams, īpašais sūtnis Vitkofs ir ceļā uz Krieviju,” sacīja Baltā nama preses sekretāre.

ASV ierosinātais 28 punktu plāns tā sākotnējā versijā bija labvēlīgs Krievijai.

Tajā no Ukrainas tika prasīts atdot Krievijai okupētās teritorijas, kā arī tās teritorijas, kuras Krievija nemaz nav iekarojusi. Kijivai arī prasīts apņemties nekad nepievienoties NATO un samazināt armiju.

ASV, Ukrainas un Eiropas pārstāvju sarunās Ženēvā pirms nedēļas ASV plāns tika mainīts, vairāk ņemot vērā Ukrainas nostāju.

Taču aģentūra “Bloomberg” norāda, ka sarunas joprojām bremzē tie paši šķēršļi, kas iepriekš.