Tikmēr tūkstoši viņa pretinieku trešdien piedalījās mītiņā pie parlamenta ēkas Seulā, kamēr Juna atbalstītāju gājienā piedalījās vien daži simti cilvēku.

Ar advokātu starpniecību izplatītajā paziņojumā Juns aicināja savus atbalstītājus “atkal celties Korejas Republikas brīvības aizstāvībai”.

“Šī valsts pieder jums, suverēnai tautai,” viņš paziņoja.

Juns uzsvēra, ka pirms gada pieņemtais lēmums izsludināt karastāvokli bija pamatots ar cīņu pret “Ķīnas, Ziemeļkorejas un valsts nodevības interesēs veiktām darbībām”.

Viņš arī nosodīja savu pēcteci Li Džemjunu, apgalvojot, ka tas vadot “netaisnīgu un korumpētu diktatūru”.

Li, kas tika iecelts amatā sešus mēnešus pēc karastāvokļa izsludināšanas mēģinājuma, paziņojumā saistībā ar gadadienu norādīja, ka Dienvidkoreja “pasaules vēsturē nepieredzētu demokrātijas krīzi pārvarēja ar miermīlīgiem protestiem”.

Juna savulaik oārstāvētās konservatīvās Tautas varas partijas rindās nav vienprātības, vai vajadzētu atvainoties par karastāvokļa izsludināšanu.

Juns jūlija sākumā tika atkārtoti apcietināts saskaņā ar jaunu aizturēšanas orderi, kas izdots saistībā ar viņa mēģinājumu ieviest karastāvokli. Juns tiek tiesāts par sacelšanos un citiem pārkāpumiem, kas saistīti ar viņa lēmumu izsludināt karastāvokli, un, ja tiks atzīts par vainīgu, viņam varētu draudēt nāvessods, lai gan tā izpilde ir mazticama.

Toreizējais prezidents Juns 3. decembra vakarā pārsteidza valsti un starptautisko sabiedrību, izsludinot karastāvokli pirmoreiz kopš astoņdesmitajiem gadiem un nosūtot karavīrus un helikopterus uz parlamentu. Prezidents 4. decembra rītā atcēla karastāvokli pēc tam, kad visi klātesošie Nacionālās asamblejas deputāti aicināja prezidentu to atcelt. Lēmums izraisīja arī plašus protestus.

Parlaments 14. decembrī atstādināja Junu no prezidenta amata impīčmenta ceļā, bet aprīlī viņu no amata oficiāli atcēla Konstitucionālā tiesa. Juns 19. janvārī tika apcietināts par īslaicīgo karastāvokļa izsludināšanu, bet 8. martā tika atbrīvots no pirmstiesas apcietinājuma.

Aizturēta ir arī Juna sieva Kima Kjonhī. Viņu apsūdz vairākos noziegumos, tai skaitā par akciju manipulācijām un korupciju.

Tā ir pirmā reize Dienvidkorejas vēsturē, kad aizturēts ir gan bijušais prezidents, gan bijusī pirmā lēdija.

Gadu pēc pārsteidzošā lēmuma Dienvidkoreja joprojām ir politiski sašķelta, tās ekonomikas izaugsmes temps palēninās, sabiedrība noveco un pieaug apdraudējums no Ziemeļkorejas.