Zemnieku saimniecības “Vecsiljāņi” vadītājam un “Ievas siera” radītājam Sprukulim 2023. gada 4. aprīlī tika piešķirta Atzinības krusta ordeņa trešā šķira.

Savukārt šogad septembrī stājās spēkā tiesas spriedums, ar kuru Sprukulim lietā par ES finansējuma izkrāpšanu piemērots 75 480 eiro sods, bet no viņa uzņēmuma nolemts piedzīt vēl 425 500 eiro.

Paziņojumā Ordeņu kapitula lēmuma pamatojums sīkāk nav izklāstīts.

Iepriekš ordeņu atņemšanas gadījumos Valsts prezidenta kanceleja tika uzsvērusi, ka kapitula sēdē pieņemtos lēmumus vai notikušās diskusijas par valsts augstāko apbalvojumu piešķiršanu vai atņemšanu konkrētām personām nekomentē.

Kā iepriekš Eiropas prokuratūrā noskaidroja aģentūra LETA, Zemgales puses uzņēmējs atzīts par vainīgu divu Krimināllikuma 177. panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu – krāpšana lielā apmērā – izdarīšanā.

Krāpšanas izdarītas juridiskas personas, kura bija valsts un Eiropas Savienības atbalsta saņēmēja, interesēs.

2023. gadā Eiropas prokuratūrā sāktajā kriminālprocesā, kas tika izmeklēts ciešā sadarbībā ar Valsts policiju, tika konstatētas krāpšanas pazīmes divos Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzfinansētos projektos, kas īstenoti attiecīgi 2019.-2020. gadā un 2022.-2023. gadā, un kurus administrēja Lauku atbalsta dienests.

Tika noskaidrots, ka uzņēmējs viņam piederošā piena lopkopības nozares uzņēmuma interesēs bija izkrāpis valsts budžeta un Eiropas Savienības finansējumu 901 095 eiro apmērā.

Kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā Eiropas prokuratūra novērsa iespēju uzņēmējam izkrāpt otrajā no projektiem atlikušo pieejamo publisko finansējumu vēl 623 955 eiro apmērā, informēja prokuratūrā.

Kriminālprocesā tika pierādīts, ka abos projektos paredzēto lauksaimniecības ēku būvniecību veica nevis godīgā iepirkumā uzvarējusi ar atbalsta saņēmēju nesaistīta trešā persona, kā to paredz likums, bet gan ar pašu uzņēmēju saistītas juridiskās personas.

Sev piederošā uzņēmuma izsludinātajos fiktīvajos iepirkumos uzņēmējs faktiski uzvarēja pats ar sevis slepus vadītu un kontrolētu uzņēmumu, kas tikai formāli bija reģistrēts uz citas fiziskas personas vārda.

Sekojoši, būvniecībā un būvizstrādājumu piegādē tika iesaistīts gan “iepirkumā uzvarējušais” uzņēmums, gan atbalsta saņēmējs, gan vēl cits ar uzņēmēju pašu saistīts uzņēmums.

Vienlaikus, uzņēmējs nodrošināja fiktīva satura dokumentu sagatavošanu un izskata pēc veiktus naudas pārskaitījumus starp iesaistītajiem uzņēmumiem, lai noslēptu iepirkuma procedūras prasību ignorēšanu un viennozīmīgo interešu konfliktu, kā arī faktu, ka būvniecības faktiskās izmaksas daudzās būvdarbu pozīcijās patiesībā bija zemākas, nekā norādīts Lauku atbalsta dienestam iesniegtajos dokumentos, informēja prokuratūrā.

Šīs uzņēmēja darbības bija vērstas uz to, lai, slepeni samazinot projekta faktiskās izmaksas, viņam piederošais uzņēmums varētu pēc iespējas izvairīties no pienākuma projektā ieguldīt savu finansējuma daļu.

Kriminālprocesa izmeklēšanas laikā atbalsta saņēmējs Lauku atbalsta dienestam pilnībā tika atmaksājis izkrāpto publisko finansējumu.