Kā viens no redaktoriem ceļa kartes sagatavošanā piedalījies arī Latvijas pārstāvis – Latvijas Universitātes (LU) Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits, kurš pilda Starptautiskās pamatiedzīvotāju valodu desmitgades “ad hoc” grupas digitālās vienlīdzības un lietojuma jomu jautājumos līdzpriekšsēdētāja pienākumus.

UNESCO norāda, ka mūsdienās pasaulē runā vairāk nekā 7000 valodu, taču digitālajā vidē no tām tiek lietotas tikai aptuveni 1000 valodu. Organizācijas ieskatā šī digitālā disproporcija ne tikai ierobežo piekļuvi izglītībai, veselības aprūpei un nodarbinātības iespējām, bet arī vājina identitāti, sociālo kohēziju un apdraud valodu un kultūru daudzveidības pastāvēšanu nākotnē.

Ceļa kartē akcentēts, ka mūsdienās, kad mākslīgais intelekts un lielie valodu modeļi kļūst par ikdienu, izraisot strauji pieaugošu pasaules lielāko valodu dominanci digitālajā vidē un informācijas telpā, arvien svarīgāka kļūst nepieciešamība nodrošināt visām valodu kopienām – gan tādām digitālajā vidē mazāk pārstāvētām valodām kā latviešu, somu vai islandiešu, gan it īpaši apdraudētajām valodām, kas veido lielāko daļu pasaules valodu – līdzvērtīgas iespējas izmantošanai digitālajās jomās.

UNESCO norāda, ka, parādoties aizvien jaunām tehnoloģijām, kas ienāk arī izglītības un nodarbinātības jomā, valodu iekļaušana digitālajā vidē kļūst par cilvēktiesību un sociālā taisnīguma jautājumu.

Ernštreits norāda, ka ceļa karte iezīmē nākotni, kurā visām valodām ir vienlīdzīgas iespējas piekļūt digitālajai telpai un tehnoloģijām tā, lai digitālā vide nekļūtu par jaunu cīņas lauku, kur daudzveidība izzūd, bet gan par iespēju un atbalsta platformu valodu kopienu dzīvotspējai, ar tām kalpojot arī citām sabiedrības kopienām un, visbeidzot, katram indivīdam.

“Ja mēs spēsim sasniegt daudzvalodību digitālajā laikmetā, tad varēsim veicināt iekļaujošu attīstību un individualizāciju arī citās jomās, stiprinot visas cilvēces attīstību un labklājību,” pauž LU Lībiešu institūta vadītājs.

Ceļa karti izstrādāja četru redaktoru grupa, iesaistot ekspertus un saņemot vairāk nekā 100 priekšlikumus no 53 valstīm – valsts institūcijām, akadēmiskajām aprindām, pilsoniskās sabiedrības, valodu kopienām un tehnoloģiju nozares pārstāvjiem.

Patlaban UNESCO un redakcijas grupa sākuši darbu pie ceļa kartes rīcības plāna, kurā iecerēts noteikt konkrētus soļus, ieteicamās darbības un skaidru ieviešanas un uzraudzības ceļu.