Pašlaik vēl notiek plānotās infrastruktūras projektēšana, bet darbus plānots uzsākt 2027. gadā, norāda LVC.

LVC novembrī Dienvidkurzemes pašvaldībai atsūtīja vēstuli ar lūgumu pieņemt jau iepriekš apstiprinātu vienošanos par to, ka

pašvaldība līdzdarbosies projekta īstenošanā un apmaksās 59 093,43 eiro lielu summu.

Plānots, ka par šo naudu pašvaldība finansēs gājēju un veloceļa apgaismojuma izbūvi, kā arī trases sākuma un beigu posmu izbūvi, kas atrodas uz pašvaldības zemes.

Pēdējā domes sēdē Attīstības projektu nodaļas projektu vadītāja Madara Blūma deputātus informēja, ka uz pašvaldības pleciem pēc tam gulsies arī veloceļa uzturēšana un elektroenerģijas izmaksas.

Kādas būs precīzas būvdarbu izmaksas, varēs noteikt pēc būvdarbu iepirkuma veikšanas, ziņo LVC Komunikācijas daļa.

Deputāti prāto, kā LVC jau var pieprasīt konkrētu summu, ja gala izmaksas vēl nav zināmas.

M. Blūma paskaidro, ka pavasarī jau veikts iepirkums par tehniskās dokumentācijas izstrādi un autoruzraudzību, tāpēc vēstulē norādītais skaitlis, visticamāk, varētu būt visai precīzs.

Projektējamā gājēju un velosipēdu ceļa garums ir 870 metri, ieskaitot tilta daļu pār Ālandes upi, taču pašvaldības izbūvējamie ceļa posmi būs vien dažus metrus gari.

Projektēšanu saskaņā ar noslēgto līgumu veic SIA “BM projekts”.

Diskusijas domes sēdē izvērtās ne par piekrišanu līdzdarboties celiņa izbūvē, bet gan par to, vai šim posmam tiešām nepieciešams apgaismojums.

Deputāts Ainars Cīrulis vērsa uzmanību uz to, ka citi līdzīgas nozīmes objekti, tajā skaitā Bernātu veloceliņš, palikuši bez apgaismojuma.

Viņaprāt, pašvaldības naudu vajadzētu izlietot nozīmīgākiem mērķiem, piemēram, Vaiņodes kultūras namam, kurš atrodas avārijas stāvoklī.

“Tur to summu vajag stipri mazāku, bet ikdienā riskam tiek pakļauti mūsu bērni,” komentē A. Cīrulis.

Arī domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības un izglītības jautājumos Andrejs Radzevičs atzīst, ka šis jautājums ir diskutējams, jo nav zināms, cik cilvēku pa ceļu pārvietotos diennakts tumšajā laikā: “Mums tad būtu daudzviet jāizbūvē apgaismojums.

Manuprāt, šoreiz galvenais pienesums ir nodalītais gājēju ceļš, ko daudzviet nemaz nav iespējams realizēt, kur nu vēl tos apgaismot.”

Viņš piedāvā izskatīt iespēju izbūvēt apgaismojumu, kas reaģētu uz kustībām, – ieslēgtos tad, kad pa ceļu kāds pārvietotos.

“Es vēršu uzmanību uz to, ka šī ceļa posma galamērķis ir sociālās aprūpes centrs, kur ir cilvēki ar īpašām vajadzībām. Un viņi lielākoties uz Grobiņu pārvietojas pa šī ceļa malām.

Mums jau ir bijis nelaimes gadījums, kas notika šajā ceļa posmā,”

norāda Laila Roga, kas pārliecināta, ka diskusijas par apgaismojuma nepieciešamību ir liekas.

Dome pieņēma lēmumu atbalstīt, taču deputāts Jānis Neimanis norādīja, ka, tiklīdz parādīsies iespēja un papildu finansējums, pašvaldībai vajadzētu atgriezties arī pie jautājuma par Bernātu veloceliņa apgaismošanu. Ja ne visā tā garumā, tad vismaz Bernātu ciema teritorijā.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.