Akreditācijas kārtību, termiņus, prasības augstskolām, kā arī ārkārtas akreditācijas procedūru, akreditācijas atcelšanas un akreditācijas anulēšanas kārtību noteiks valdība.

Pārejas periodā tiks noslēgti iesāktie studiju virzienu akreditācijas procesi, tostarp tie, kuriem līdz šim bijusi piešķirta divu gadu akreditācija.

Augstskolu akreditācijas procesā tiks iesaistīts Akadēmiskās informācijas centrs (AIC), Studiju kvalitātes komisija un Apelācijas komisija.

Kā akreditācijas pirmais posms plānota atbilstības novērtēšana, ko sagatavos AIC.

Pēc ziņojuma saņemšanas augstskolas varēs novērst neatbilstības, kuras vēlāk izvērtēs Studiju kvalitātes komisija.

Akreditācijas procesā augstskolas segs kvalitātes novērtēšanas izdevumus, bet valsts segs atbilstības novērtēšanas un akreditācijas izdevumus.

Koledžu akreditācijā AIC sadarbosies ar Izglītības kvalitātes valsts dienestu (IKVD).

Turpmāk AIC veiks profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmu licencēšanu un kvalitātes novērtēšanu augstākās izglītības līmenī.

Savukārt IKVD institucionālās akreditācijas procesā novērtēs augstskolu un koledžu darbības kvalitāti vidējās izglītības programmās, kā arī profesionālās tālākizglītības un pilnveides programmās vidējā līmenī un par rezultātiem informēs AIC.

Sadarbības formāts starp AIC un IKVD tiks precizēts Ministru kabineta noteikumos, tostarp tiks noteikts, kurā posmā IKVD veiks savu izvērtējumu.

Šis novērtējums būs saistošs lēmuma pieņemšanā par akreditāciju, norāda IZM.

Grozījumi arī precizē akreditācijas termiņus.

Līdz šim likums paredzēja sešu gadu akreditāciju vidējās izglītības programmām, ko skar arī koledžas un augstskolas.

Jaunā kārtība paredz augstskolas un koledžas akreditēt uz trim vai septiņiem gadiem, un prasība par piecu gadu termiņu kopš iestādes darbības sākšanas vairs nebūs piemērojama.

Jaunas augstskolas pirmo akreditācijas procesu sāks sešu mēnešu laikā kopš pirmās licencētās studiju programmas sākšanas.

Grozījumi paredz atteikties no termina “studiju virziens”, to aizstājot ar “izglītības tematiskajām grupām”, kā arī pielāgot likuma terminoloģiju Eiropas augstākās izglītības telpas prasībām.

Plānots precizēt arī studiju programmu licencēšanas, augstskolu tipoloģijas, kā arī kvalitātes vadības prasības.

Jaunais regulējums paredz, ka augstskolu atbilstības un kvalitātes novērtēšanu varēs veikt jebkura aģentūra, kas iekļauta Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā.

Lēmumu par akreditāciju pieņems Studiju kvalitātes komisija, savukārt apelācijas izskatīs atsevišķa Apelācijas komisija.

Tāpat paredzētas izmaiņas doktorantūras programmu novērtēšanā.

IZM norāda, ka, ieviešot institucionālo akreditāciju, paredzēts samazināt ārējās kvalitātes novērtēšanas procedūru skaitu un līdz ar to arī administratīvo un finansiālo slogu augstskolām un koledžām.

Sēdē Latvijas Studentu apvienības prezidents Alens Aleksandrs Čerņa norādīja, ka apvienība atbalsta sagatavotos grozījumus un aicināja tos valdību atbalstīt.

Viņš uzsvēra, ka studenti vēlas augstāko izglītību, kur augstskolas tiek vērtētas kā vienotas institūcijas, kura kvalitāte nav birokrātisks pienākums, bet daļa no ikdienas prakses un, kur studējošo pieredze atbilst gan Latvijas attīstības vajadzībām, gan Eiropas standartiem.

“Mums ir skaidrs, ka institucionālā akreditācija ir veids, kā pārbaudīt, vai augstākās izglītības iestādes tiešām nodrošina studējošajiem kvalitatīvu studiju vidi ne tikai vienā programmā, bet visā jomā, tai skaitā – institūcijas pārvaldībā,” uzsvēra Čerņa.

Viņš arī pauda, ka studenti nav ieinteresēti sistēmā, kura pieļauj viduvējības kļūšanu par normu.

Apvienība uzskata, ka nav pieļaujamas tādas situācijas, kad augstskolā netiek iecelts rektors vairākus gadus, kā arī negodīgi tiek uzņemti ārvalstu studējošie.

To kvalitātes vērtēšana tiks sasaistīta ar zinātnisko institūciju starptautisko novērtējumu, bet profesionālajās doktora studijās mākslās – arī ar mākslinieciskās jaunrades kvalitātes izvērtējumu.

Trīs augstskolas jaunā modeļa pilotprojektā piedalīsies jau 2026. un 2027. gadā.

Studiju kvalitātes komisija būs tiesīga piešķirt terminētu institucionālo akreditāciju.

Izmēģinājuma projekts ļaus veikt akreditācijas procedūras pēc jaunās kārtības un sagatavot sistēmu pilnīgai pārejai uz ciklisko institucionālo akreditāciju no 2028. gada.

Plānots, ka visām augstskolām būs jāiziet pirmais terminētās institucionālās akreditācijas cikls līdz 2032. gadam.

Studiju virzieniem, kuri līdz šim akreditēti uz sešiem gadiem, akreditācija tiks pagarināta līdz 2027. gada nogalei, lai šiem virzieniem nebūtu jāveic atkārtota akreditācija.

Savukārt no 2028. gada vairs nepastāvēs studiju virzieni, tos aizstājot ar izglītības tematiskajām grupām.

Plānots, ka akreditēta studiju programma būs tāda, kurai ir saņemta licencēšana un tā tiek īstenota akreditētā augstskolā.

Augstskolas būs tiesīgas izsniegt valsts atzītus dokumentus līdz dienai, kad tiks pieņemts lēmums par jaunu akreditāciju vai atteikumu akreditēt, bet ne ilgāk kā līdz 2032. gada 30. jūnijam.

IZM norāda, ka, ieviešot institucionālo akreditāciju, paredzēts samazināt ārējās kvalitātes novērtēšanas procedūru skaitu un līdz ar to arī administratīvo un finansiālo slogu augstskolām un koledžām.

Par grozījumiem likumos vēl būs jālemj Saeimai.