liepajniekiem.lv
Guvām apstiprinājumu izteiktam brīdinājumam un noskaidrojām, ka notikušais nav saistīts ar viņa darba pienākumiem skolā.
Pats P. Jurs par šo situāciju saka: “Tas viss ir pievilkts aiz ausīm,” un neuzskata, ka viņa rīcībai būtu jāseko arī ieņemamā amata atstāšanai.
Darbu skolā var turpināt
Sodu – brīdinājumu – par Bērnu tiesību aizsardzības likuma 81. panta pārkāpumu (par fizisku vai emocionālu vardarbību pret bērnu var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz 700 eiro – red.) P. Juram piemērojusi Liepājas pašvaldības Administratīvās komisijas Bērnu lietu apakškomisija.
Skolas direktors šo lēmumu nav apstrīdējis.
Liepājas Izglītības pārvalde, kuras padotībā ir Dzintara vidusskola, izvērtējusi situāciju un saņēmusi atzinumus no valsts institūcijām.
“Katru gadu mēs izvērtējam skolu direktoru atbilstību amatam,” norāda Izglītības pārvaldes komunikācijas vadītāja Renāte Meļķe.
“Šī gada pārbaudē tika konstatēts, ka Pāvelam Juram ir piemērots administratīvais sods – brīdinājums.
Saņēmām oficiālu apstiprinājumu no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra.”
Ņemot vērā, ka sods saistīts ar vardarbības gadījumu pret bērnu, Izglītības pārvalde vērtēja, vai tas varētu ietekmēt direktora spēju strādāt ar skolēniem.
“Pāvelam Juram tika pieprasīts paskaidrojums, un viņš norādīja, ka šis gadījums neattiecas uz profesionālo darbību skolā,” informē R. Meļķe.
Lai izvērtējums būtu objektīvs, pārvalde konsultējās ar Izglītības kvalitātes valsts dienestu un Bērnu aizsardzības centru.
“Abas institūcijas secināja, ka šis konkrētais pārkāpums nav uzskatāms par šķērsli turpināt darbu skolas direktora amatā,”
norāda R. Meļķe.
Vienlaikus gan tika atzīmēts, ka direktora iepriekšējā darbībā ir bijušas situācijas, kurās vērtējams vadības stils un profesionālā rīcība.
Uz jautājumu, vai iepriekš Izglītības pārvaldē saņemtas sūdzības par P. Juru, R. Meļķe atbildēja apstiprinoši:
“Jā, par Pāvela Jura vadības stilu. Mēs esam ar viņu veikuši pārrunas, un šīs situācijas tika izvērtētas individuāli.”
Kā uzsver Izglītības pārvaldē, līdzīgi tiek izvērtēti visi gadījumi, kas saistīti ar iespējamu pedagogu vai vadītāju neatbilstošu rīcību.
R. Meļķe: “Pārvaldes uzdevumi ir gādāt par izglītības procesu nodrošināšanu pašvaldības izglītības iestādēs atbilstoši normatīvajiem aktiem (tai skaitā – drošību izglītības iestādē), organizēt un īstenot izglītības un interešu izglītības pedagogu un darbinieku profesionālo pilnveidi, veicināt bērnu tiesību un pienākumu ievērošanu izglītības jomā, kā arī veikt izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanu.
Tāpat Izglītības pārvaldei ir tiesības, konstatējot trūkumus skolas direktora darbā, sniegt direktoram nepieciešamo atbalstu un metodiskos ieteikumus pienākumu veikšanai.”
Arī balss pacelšana skaitās vardarbība
Kad sazināmies ar Pāvelu Juru, viņš šo situāciju, par kuru saņēmis brīdinājumu, nodēvē par absurdu un pauž neizpratni, kāpēc medijiem par to vispār būtu jāraksta.
Skolas direktors skaidro, ka noticis sadzīves konflikts, taču bērnu viņš nav sitis un arī kā citādi fiziski ietekmējis, vien pacēlis balsi, kas vēlāk traktēta kā vardarbība.
“Un mēs zinām, ka mūsdienu pasaulē jebkurš pieskāriens bērnam, tonis, balss pacelšana skaitās kā vardarbība,”
viņš komentē.
Vienlaikus P. Jurs skaidro, ka balss pacelšanu “juridiski var pievilkt aiz ausīm” kā emocionālu vardarbību, tāpēc arī administratīvo sodu nav pārsūdzējis tiesā.
“Tas nav patīkami vazāties pa tiesām šādu muļķību dēļ. Tas ir zem mana goda.”
Taču, ja reiz viņš ir sodīts par Bērnu tiesību aizsardzības likuma pārkāpumu, vai nebūtu ētiski atkāpties no skolas direktora amata, vaicājām P. Juram?
Uz šo jautājumu viņš atbildēja: “Tad lai katrs otrais vecāks atkāpjas no visiem ieņemamajiem amatiem. [..] Vai tad neviens vecāks uz bērniem nav balsi pacēlis, nopietni?”
Direktors un deputāts pauž, ka atkāptos no visiem amatiem, ja bērnam būtu iesitis, bet lietas materiālos nekur neesot minēti kaut kādi miesas bojājumi.
“Šeit ir runa tikai par balss pacelšanu,”
mums vēlreiz uzsver P. Jurs.
Vairāki avoti portālam apliecināja, ka P. Jurs tiešām nepilngadīgo nav sitis, bērnu viņš sapurinājis, taču arī šāda purināšana ir viens no fiziskās vardarbības veidiem.
Tāpat Bērnu tiesību aizsardzības likumā teikts, ka emocionāla vardarbība ir bērna pašcieņas aizskaršana vai psiholoģiska ietekmēšana (draudot viņam, lamājot, pazemojot viņu, bērna klātbūtnē vardarbīgi izturoties pret viņa tuvinieku vai citādi kaitējot viņa emocionālajai attīstībai).
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
