Pirms minimālā balsu pārsvara iegūšanas lēmumprojekts, tāpat kā pirms nedēļas komiteju sēdēs, nonāca viedokļu krustugunīs.

Domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš nāca klajā ar lēmuma papildinājumu – punktā Nr. 4 teikts, ka vides objektu 2028. gadā pārvietos uz citu vietu, kuru pēc būvvaldes priekšlikuma saskaņos dome.

Savukārt 5. punkts uzliek par pienākumu būvvaldei līdz 2027. gada 1. jūnijam iesniegt priekšlikumu, kur vides objektu uzstādīt.

“Debates aizsākās ar to, ka pašvaldība pašlaik nav precīzi nodefinējusi mākslas un citu objektu izvietošanu pilsētā.

Tuvāko sēžu laikā mums jānonāk pie koncepta, ka līdzīgi apstādījumu izveides koncepcijai mēs izveidojam kārtību, kā šādi vides objekti parādās ielās, skvēros, laukumos,” viņš teica.

Vietas labiekārtošana skvērā Graudu ielas un Kūrmājas prospekta stūrī, kur novietos vides objektu “Pūtiens”, ir paredzēta līgumā, piebilda domes priekšsēdētājs.

“Mans vēlētājs zina, ka mans “jā” ir “jā”, neskatoties uz to spiedienu, ko es kā deputāts pirmo reizi 16 gados esmu saņēmis

gan no [Kultūras] ministrijas, gan dažādām nevalstiskām organizācijām un cilvēkiem,” teica Jānis Vilnītis.

“Es pat neteiktu, ka spiedienu, bet lielā mērā šantāžu, šantažējot ar naudu, ko varētu nepiešķirt kā balvu Eiropas kultūras galvaspilsētai. Man tas rada vēl lielāku pārliecību, ka tas nav pareizi un demokrātiski.”

Arī Vilmārs Vecvagaris norādīja uz “bezprecedenta spiedienu” uz deputātiem.

Kultūras ministrija vēstulē pašvaldībai norādīja, ka lēmumprojekta par vides objekta “Pūtiens” izveidi noraidījuma gadījumā tiktu ne vien neatgriezeniski zaudēti līdzekļi, kas ieguldīti konkursa rīkošanā, bet pastāv arī risks nesaņemt Merilinas Merkuri balvu 1,5 miljonu eiro apmērā, kuras kritērijos ir Eiropas vērtības, mākslinieciskā programma un organizatoriskā kapacitāte.

“M. Merkuri balvas kritērijos tiek vērtēta arī mākslinieciskā brīvība, un šobrīd ar Liepājas pašvaldības iespējamo lēmumu ir apdraudēta balvas saņemšana,”

teikts vēstulē.

“Liepāja 2027” nav izpildījusi mājasdarbu – nav jautājusi liepājnieku viedokli par vides objekta vietu pilsētā, norādīja Pāvels Jurs.

Arī Uldis Sesks pauda, ka jautājums nav skatīts Attīstības komitejā, kura varētu sarīkot liepājnieku aptauju, nav bijis arī būvvaldes lēmuma.

“It kā mēs nebūtu ievēlēti deputāti, kuriem liepājnieki devuši tiesības izvēlēties vietas, kur kādus objektus izvietot, iesaistot sabiedrību,”

viņš teica.

Uldis Hmieļevskis atzīmēja, ka Liepāja ir ražojoša pilsēta, kas lepojas ar metālapstrādes tradīcijām, taču vides objekta rūpnieciska izgatavošana tiks pasūtīta Ķīnā.

“Eiropas kultūras galvaspilsētai un Liepājas vērtībām ir jāsaskan,”

viņš teica, tāpēc gribētu redzēt atzinumu, ka šāda rīcība saskan ar Eiropas kultūras galvaspilsētas būtību un nebūs finanšu risku, ka lielākā daļa vides objektam paredzētās valsts naudas nonāks trešajā valstī.

“Vai no šodienas skatpunkta jūs kaut ko darītu citādi attiecībā par vietas izvēli un procedūru?” Salvis Roga jautāja nodibinājuma valdes priekšsēdētājai Intai Šoriņai.

Viņa atbildēja, ka nē, jo šādu jautājumu risināšanā ir jādodas pie būvvaldes, kas arī tika izdarīts.

“Ja būvvaldes speciālists norāda konkrētu vietu, pasakiet, uz kāda pamata mums neuzticēties?”

viņa teica.

S. Roga atzina, ka tā nav laba prakse, ja viens cilvēks, visdrīzāk pilsētas arhitekts Uģis Kaugurs, to izlemj, bet nepastāv nekāds regulējums.

“Īsti labi nebija, ka galvenais arhitekts bez būvvaldes lēmuma ir deleģējis to vietu,” piekrita G. Ansiņš,

“būtu vajadzējis sabiedrības iesaisti, kas acīmredzot ir trūkstošais elements.”

“Šis vides objekts ir veicis savu mājasdarbu un parādījis reālo situāciju, kurā atrodamies. Kā notiek informācijas apmaiņa, kā mēs komunicējam un virzām procesus domes iekšienē, kādu varu esam uzticējuši deputātiem,” portālam liepajniekiem.lv teica I. Šoriņa.

Viedokļu dažādība ir vajadzīga, tāpat viņa augstu vērtē pilsonisko aktivitāti, ko izrādīja domes pārstāvji, kultūras cilvēki, un viņa paļaujas uz to, ka jautājumus varēs risināt konstruktīvi.

Uzziņai

Deputātu balsojums

Par: Gunārs Ansiņš, Jānis Džeriņš, Artis Lagzdiņš, Salvis Roga, Helvijs Valcis, Vilnis Vitkovskis, Jānis Vozņesenskis.

Pret: Pāvels Jurs, Uldis Sesks, Vilmārs Vecvagaris, Jānis Vilnītis.

Atturas: Uldis Hmieļevskis, Edvīns Striks.

Nebalso: Uldis Lipskis (interešu konflikta dēļ), Raivis Kalējs (attaisnoti nepiedalās sēdē).

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.