Pēc apstiprinājuma apakšpalātā likumprojekts tiks nosūtīts Senātam.

Francija, kas ir otra lielākā eirozonas ekonomika, ir pakļauta spiedienam ierobežot budžeta deficītu un strauji augošo valsts parādu, taču šos centienus kavē politiskais strupceļš, un parlamentam divarpus mēnešu laikā nav izdevies vienoties par nākamā gada valsts budžetu.

Likumdevēji līdz šim spējuši vienoties tikai par sociālā nodrošinājuma budžetu, kas ir viena no divām galvenajām budžeta sastāvdaļām. Otra daļa ir valsts budžeta likumprojekts.

Apakšpalātā nule kā apstiprinātais īpašais likumprojekts ļaus valstij no 1. janvāra turpināt iekasēt nodokļus un maksāt ierēdņiem, pamatojoties uz 2025. gada budžetu. Tomēr tas nepieļauj jaunus izdevumus, tostarp aizsardzībai.

Amatpersonas brīdinājušas, ka īpašais likums ir tikai pagaidu pasākums un ka Francijas budžeta deficīta kontrolei nepieciešama ātra rīcība.

Likumdevēji devušies Ziemassvētku brīvdienās un darbu pie budžeta atsāks janvārī.