Apmēram 70% no pieteikumiem ir par dažādiem nekustamā īpašuma jeb ēku, jumtu, lapeņu un pagalmos atstātā inventāra bojājumiem, bet 30% – par zaudējumiem, ko vējš nodarījis automašīnām.

Pieteikumi lielākoties saņemti no Rīgas un Pierīgas, tostarp Ķekavas, Mārupes un Ropažu novada, kā arī no Jūrmalas, Liepājas un Nīcas.

Lielākos bojājumus vējš nodarījis ēku jumtiem, noraujot dakstiņus, bitumena šindeļus, skursteņu detaļas un citas jumta konstrukcijas.

Tāpat “Ergo” pieteikti vairāki gadījumi, kuros vējš aizpūtis pa gaisu dažādus priekšmetus, kas atradušies māju pagalmos, piemēram, bērnu slidkalniņu, dārza grilu, āra gāzes sildītāju un basketbola grozu.

Kādā īpašumā vējš no bruģa izrāvis un pāri sētai aiznesis metāla konstrukcijas lapeni kopā ar videonovērošanas kameru.

Vēl kādā mājā pēc elektropadeves pārrāvuma īpašnieki konstatējuši, ka vairs nedarbojas liela daļa tehnikas – televizors, siltumsūknis, elektriskais vārtiņu mehānisms un cita tehnika.

Savukārt automašīnas vētrā bojātas gan krītošu zaru dēļ, gan pēc tam, kad transportlīdzekļiem vējš uzpūtis virsū dažādus citus priekšmetus.

Piemēram, kādam auto, kas bija novietots mājas pagalmā, vējš virsū uzpūtis atkritumu konteinerus, radot automobilim buktes un skrāpējumus.

Kādam autovadītājam, kāpjot ārā no transportlīdzekļa, vējš strauji atrāvis vaļā durvis un tādējādi sabojājis ne vien pašas durvis un to eņģes, bet arī priekšējo auto spārnu.

Kā norādīja “Ergo” Transportlīdzekļu atlīdzību regulēšanas nodaļas vadītāja Kristīne Svistunova, paredzams, ka pieteikumu skaits par īpašumu un auto bojājumiem tuvākajās dienās turpinās pieaugt, līdz ar to precīzus vēja postījumu apmērus būs iespējams noteikt pēc Jaunā gada.

Lai atlīdzību izmaksas būtu iespējams veikt maksimāli operatīvi, “Ergo” aicina iedzīvotājus kopā ar atlīdzību lietu pieteikumiem iesūtīt arī vētras postījumu fotogrāfijas, kā arī tāmes.