Kopš 1956. gada, kad radio pirmo reizi ieskanējās viņa dziesma “Nenosūtītā vēstulīte”, Raimonds Pauls radījis tūkstošiem melodiju, kas kļuvušas par Latvijas kultūras kanona daļu un tautas kolektīvo atmiņu. Viņa mūziku dzied kori, solisti un pilnas zāles cilvēku.

Joprojām ar gaišu prātu

“Viņš ir cilvēks ar lielo burtu. Kā es saku: Raimonds Pauls – tā ir Latvija!” pauž mūzikas telpas-galerijas “Vinilkoks” saimnieks, kolekcionārs Raitis Pavlovičs, kurš, ieguldot enerģiju un finanšu resursus, rūpējas par Maestro bagātīgā radošā mantojuma saglabāšanu.

Liepājnieks radījis unikālu kolekciju, kurā ir vairāk nekā 350 skaņuplašu ar R. Paula mūziku un viņa piedalīšanos – sākot no 1956. gada Rīgas estrādes seksteta ieraksta, kurā Maestro piedalījās kā pianists, un beidzot ar mūsdienām. Tās izdotas ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs.

“Vinilkoka” saimnieks atzīmē, ka tā ir pasaulē vienīgā šāda veida kolekcija.

Pat Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumā neesot tādu ierakstu, kādus izdevies atrast mūzikas telpas saimniekam.

R. Pavlovičs ar Maestro daiļradi ir izaudzis, taču pašu komponistu un pianistu pirmo reizi klātienē sastapis pirms vairāk nekā pieciem gadiem, kad sācis veidot R. Paula daiļrades kolekciju, kurā liela daļa plašu ir ar Maestro autogrāfu.

“Es, Raimonds Pauls, apliecinu, ka autogrāfi (paraksti) uz vinila platēm ar manu komponēto mūziku un manu personisko piedalīšanos ierakstos, kas atrodas mūzikas telpā “Vinilkoks”, ir autentiski,” norādīts Maestro 2022. gada vasarā parakstītajā autentiskuma apliecinājumā.

Neilgi pirms komponista 87. dzimšanas dienas Liepājas Latviešu biedrības namā atklāja “Vinilkoka” saimnieka un fotogrāfa Aigara Hibnera kopīgi veidoto izstādi “Komponista Raimonda Paula daiļrade skaņuplatēs un fotogrāfijās”, kas pabijusi astoņās Latvijas pilsētās, tostarp Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Pēdējoreiz Maestro mūzikas telpā-galerijā “Vinilkoks” viesojies pirms nepilna gada.

“Raimonds Pauls ir savdabīgs.

Viņš ir viņš – ļoti daudzšķautņains cilvēks. Es apbrīnoju viņa gaišo domāšanu. Neraugoties uz lielo gadu nastu, viņam nepiemīt vecišķums,” saka R. Pavlovičs.

“Ja dzied tauta, melodija paliek”

Runājot par R. Paula kormūziku, diriģents Jēkabs Ozoliņš uzsver, ka tajā ir laikmeta izjūta, kas cieši saaugusi ar Latvijas vēsturi un cilvēku atmiņām.

“Tas ir veiksmes stāsts, ka melodiska dziesma ar labiem vārdiem “Manai dzimtenei”, ko dziedāja Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks, kļuva par tādu kā Dziesmu svētku himnu, daļēji tā bija arī Latvijas himna. 70.–80. gados skanēja īpaši spēcīgi, un jau toreiz bija skaidrs – šī melodija paliks.

Tā kļuva par simbolu tam, ko cilvēki sevī nesa, pat ja skaļi to nevarēja pateikt.”

Diriģents uzsver, ka R. Paula mūzikas fenomens slēpjas melodiskumā. Cilvēkus aizrauj melodija, tā arī ir galvenais iemesls, kāpēc viņš ir tautā mīlēts.

R. Paula dziesmas izpilda dažādos formātos – solisti, ansambļi kori vieni paši un kopā ar orķestri.

“Es nenodalītu estrādes dziesmas no to pārlikuma koriem, jo žanrs nav noteicošais, galvenā ir melodija, savukārt labi vārdi to padara paliekošu,” J. Ozoliņš atgādina, ka pasaulē daudzas melodijas dzīvo dažādās versijās – no džeza un tautas mūzikas līdz stadionu koncertiem, kur tūkstoši dzied līdzi.

“Ja klausītāji dzied, tas ir panākums. Arī Pauls vairākkārt teicis, ka komponists var uzrakstīt melodiju, bet spriedums par tās dzīvotspēju pieder klausītājam.”

Komponists pret publiku vienmēr izturējies ar cieņu, ko J. Ozoliņš raksturo: “Viņš ir viens no aristokrātiskākajiem māksliniekiem uz Latvijas skatuves. Gan savā stājā, gan attieksmē nepārspēts, un tas ir redzams katrā detaļā.”

Diriģents atbalsta ieceri pulcināt koristus Raimonda Paula dziesmu svētkos “Manai dzimtenei” Mežaparka Lielajā estrādē, lai arī tie nonākuši viedokļu krustugunīs.

“Lielie Paula dziedāšanas svētki ir bijuši arī iepriekš – arēnā ar simtiem kordziedātāju, solistiem un pavadošajām grupām. Viņa mūzika regulāri skanējusi gan vispārējos, gan skolēnu dziesmu svētkos, vīru koru programmās un dažādos koncertos.

Tā ir vēsturiski iedibināta tradīcija, kurai gaidāms turpinājums.

Es uzskatu, ka organizatoriskas diskusijas nevajadzētu jaukt ar mūziku. Ja melodiju dzied tauta, tas ir galvenais rādītājs. Un Paula mūzika to ir apliecinājusi jau gadu desmitiem.”

Modernas kurpes ar šlepīti

Pirmā tikšanās ar Maestro spilgti palikusi atmiņā Dienvidkurzemes novada Kultūras pārvaldes vadītājas vietniekam Gundaram Venenam.

Pirms darba leģendārajā raidījumā “Mikrofons”, kas rīkoja ikgadējās dziesmu aptaujas, viņš strādāja Latvijas Radio ārzemju raidījumu redakcijā.

“Eju uz Mūzikas raidījumu redakciju trešajā stāvā, pēkšņi pretī nāk Raimonds Pauls. Man kājas notrīcēja.

Bija ļoti liels notikums tajos laikos – viņš bija kronēts kā PSRS Tautas skatuves mākslinieks. Apsveicu, paspiedu roku. Viņš vienmēr bija ļoti laipns un arī tad apstājās. Tajā brīdī nāca pianiste Inta Villeruša. Viņa paskatās – Paulam kājās modernas zamša kurpes ar mazu šlepīti. “Šausmas, nu, kas tās par kurpēm, pilnīgi kā dāmai!” viņa teica un skaļi smējās pa visu foajē.”

Sekoja sadarbība ar Maestro dziesmu atlasē “Mikrofona” aptaujai.

“Viņam ļoti patika ienākt mūsu redakcijā, kaut arī tā bija necila – šaura, jo tur agrāk bija bankas direktora vannasistaba. Bija sirsnīgs un draudzīgs noskaņojums, kas tieši Paulam patika.

Viņam patīk joki un tas, ka par viņu spējīgi tāpat jokot pretī. Pauls ir cilvēks no tautas,”

saka G. Venens.

Nekad nav pagājis cilvēkiem garām, kopā ar mūziķiem stāstījis anekdotes.

2019. gadā G. Venens vadīja Priekules kultūras dzīvi un gribēja Ikara svētkos sarīkot īpašu lielkoncertu “Kopā ar Maestro”.

Kopā ar komponistu Ēriku Ešenvaldu, kurš rīkoja baptistu koru salidojumu, piepildījās R. Paula reiz izteiktais sapnis, ka viņš gribētu kaut ko plašāku, lai kori dzied, jo ko tad viņš tur viens pats.

“Paulam ļoti patika kora skanējums, tas bija grandiozs – 400 cilvēku.

Viņš vienīgi izteica vēlmi, ka mēs varētu noīrēt Daumantu Kalniņu, un to mēs izpildījām,” stāsta G. Venens.

Sarunās dzina vellu, bet atbrauca

“Es parasti pie sevis uz koncertiem aicinu un gribu dabūt tos māksliniekus, kas man pašam ļoti patīk, – pie manis ir bijusi arī Marija Naumova, “Pērkons”, “Lauku muzikanti”, “6. jūdze”, izcili kori un citi!

Es joprojām esmu ļoti priecīgs, ka man izdevās arī Raimondu Paulu dabūt pie sevis un uz mūspusi,

lai viņu “dzīvajā” redzētu un dzirdētu spēlējam pēc iespējas vairāk cilvēku!” gandarīts ir aizputnieks Guntis Skuja.

Savā īpašumā, Boju estrādē, Kazdangas pagastā viņš 2017. gada 27. augustā daudziem sagādāja neticamu pārsteigumu – kopā ar vokālo grupu “Framest” ieradās arī izcilais komponists.

Tā bija pirmā reize 21. gadsimtā, kad ārpus lielajām pilsētām un mūspusē viesojās R. Pauls.

Kad parādījās afiša par gaidāmo koncertu un paziņojums, ka ieeja ir par ziedojumiem, daļai likās, ka tas ir joks, – cilvēki neticēja, ka tā var būt, jo R. Pauls taču ir tāda liela zvaigzne!

“Iepriekš Pauls atteica, jo norādīja, ka viņam nav tādas koncertprogrammas, ko varētu pie mums izpildīt. Taču tad uzzināju, ka “Framest” ir īpašā programma ar Raimondu Paulu. Sazvanījos ar grupas vadītāju Jāni Ķirsi, viņš zvanīja Paulam un palīdzēja pierunāt. Un beidzot piekrita,” atminas G. Skuja.

Koncerta rīkotājs ar smaidu atminas telefonsarunas ar komponistu:

“Viņš jau sarunās dzen vellu – nevar reizēm saprast, vai viņš to domā nopietni vai tas ir humors!”

G. Skuja ārkārtīgi novērtē komponista humoru, kas ir tiešs, patiess un vienkāršs.

“Esam raduši, ka Paula kungs spēlē lielās, nopietnās koncertzālēs. Pēc koncerta no paša komponista saņēmām komplimentus, ka viņam ļoti paticis šeit būt. Viņš teica: “Beidzot normāla lauku estrāde, kur vienkārši ļaudis, – iespēja atcerēties jaunību,”” saka G. Skuja.

“Tagad ilgu laiku neesmu neko estrādē rīkojis. Bet man vēl ir tāda ķecerīga doma, ka vajadzētu sazvanīt Andri Keišu un dabūt kopā ar Raimondu Paulu ar izrādi “Vīrieši labākos gados”. Es domāju, ka arī Pauls mani un koncertēšanu estrādē brīvā dabā atcerētos.”

Jāieklausās katrā vārdā

Mūziķis Valdis Skujiņš palepojas, ka R. Paulu pazīstot personīgi, uz vārdu “personīgi” liekot lielu uzsvaru.

“Kopumā nu jau esam tuvu pazīstami gadus 48. Viņš ir tāds cilvēks, kuram, lai arī kas atgadītos, var zvanīt jebkurā laikā. Protams, cenšos tā nedarīt, bet jebkurā laikā viņš ir pieejams.

Citreiz, kad pulkstenis jau 23 vakarā un viņš ir kaut ko izlasījis par Liepāju, man piezvana un prašņā: kas tur ir, kas ir vainīgs?”

viņš smej.

Par Liepāju Maestro ļoti interesējoties. V. Skujiņš zina teikt, ka jubilejai par godu iznākšot “Laimas” konfekšu kaste.

“”Laimas” māksliniece gribēja kādu foto no vecām platēm. Prasīja, kur dabūt. Viņš sēdējis un savā nodabā noteicis: “Liepājai jau viss ir.” Viss skaidrs! Mums jau viss ir! Viņš arī pirms tam ir teicis, ka mēs esam dullie liepājnieki!

Citur nekur Latvijā tā nevarētu būt, kā ir tikai Liepājā, – esam savākuši visas viņa skaņu plates!”

Liepājnieks uzsver, ka R. Pauls ir cilvēks, kurā jāieklausās. Ja no malas šķiet, ka Maestro nemīl runāt lieki, uzskats neesot tālu no patiesības.

V. Skujiņš atmiņā atsauc reizi, kad kopā ar “Credo” kolēģiem un Raimondu Paulu bijis pie sevis mājās.

“Tas bija sen, vēl pirms viņa pirmā autorkoncerta. Visi savā starpā runā, bet Maestro daudz nerunā – kā jau Pauls, tikai pa kādam vārdiņam. Pēc tam nākamajā dienā bez viņa visi sanācām kopā un pārrunājām, ko atceramies, – ko viņš bija teicis. Katru vārdu analizējām,” viņš uzsver, ka ne tikai vieni tā ir darījuši – arī citi mūziķi zinot, ka R. Paula teiktajā ir vērts ieklausīties.

“Bet svarīgākā lieta, ko gribu pateikt, ir tas, ka

gan man, gan maniem kolēģiem Paula pazīšana ir vislielākā laime, veiksme. Tā ir kā likteņa dāvana.

Daudz esam kopā strādājuši studijā, bet to pat nevar nosaukt par darbu, tā bija baudīšana. Ikviens, kas ar viņu ir strādājis, zina, kāda tā ir privilēģija. Viņš ir ļoti daudziem cilvēkiem, mūziķiem, devis iespēju sadarboties un radīt mūziku, Bet tālāk jau viņš skatās – vai tu būsi spējīgs aiziet tālāk vai ne. Un, ja neesi, tad pats vainīgs,” mūziķis pasmej.

Mūzika iekustina cilvēkus

“Raimonds Pauls ir milzīga personība, kas jau atstājusi ļoti nozīmīgu nospiedumu mūsu kultūrā, mākslā un mūzikā,” vērtē dziedātājs Andris Ērglis, kuram bijusi tā laime ik pa brīdim sastrādāties ar komponistu.

Būt līdzās uz skatuves ar pašu Maestro – par to A. Ērglis jau sapņojis bērnībā. Tolaik gan tas šķitis teju neticami.

“Jau no agras bērnības es daudz klausījos mūziku. Mani vecvecāki bija muzikāli, un es lielu daļu laika pavadīju pie viņiem. Viņu mājās bija plašu atskaņotājs, un, protams, visvairāk tur bija Raimonda Paula mūzikas plates – ar dažādiem izpildītājiem.

Šī mūzika skanēja gandrīz vienmēr, un es to dzirdēju ļoti daudz,”

viņš atceras.

“Klausījos un iedomājos, kā tas būtu, ja izaugot pats varētu dziedāt uz lielām skatuvēm, vai arī man kādreiz kaut kas sanāks, varbūt pat Maestro man uzrakstīs kādu dziesmu? Tie bija tādi cerības mazie stariņi. Bet vienlaikus arī sev teicu, ka, nu nē, man, lauku puikam, tas ir kaut kas nepiepildāms.”

Taču dzīve ir pārsteigumu pilna, un nu jau ir daudzi koncerti un projekti aizvadīti ar R. Paula līdzdalību, ierakstīts arī albums “Caur rozā brillēm” utt.

Kad runa ir par R. Paula mūzikas spēku, Andrim nav šaubu:

“Es domāju – Maestro vienkārši ir pratis noķert to īsto dvēseles stīgu. Viņa mūzikā ir kaut kāds kods, ko grūti izskaidrot. Tas vienkārši strādā.

To redzu arī pēc saviem koncertiem, – kad es dziedu dziesmas, ko radījuši citi mūsu lielie komponisti, arī tās cilvēkiem patīk. Bet tajā brīdī, kad sāk skanēt Paula melodijas, kaut kas notiek. Zāle kļūst elektrizēta, cilvēki sāk kustēties, smaidīt, dzīvot līdzi. Tur ir kaut kas īpašs.”

Ar Maestro nevar sajaukt nevienu citu komponistu. Tiklīdz skan viņa mūzika, uzreiz skaidrs: “Ā, tas ir Pauls.”

A. Ērglis ir ne tikai dziedājis R. Paula klasiku, bet viņam bijusi arī privilēģija izpildīt dziesmas, kas radītas tieši viņam.

“Esmu pateicīgs liktenim, ka vispār esmu šo cilvēku saticis.

Bet vēl vairāk, ka man ir bijusi iespēja dziedāt dziesmas, ko viņš rakstījis man personīgi. Tas ir milzīgs gods.”

Darbs ar Maestro vienmēr bijis radošs un brīvs: “Ar viņu strādāt ir ļoti viegli! Viņš nekad nav tāds, kas ierobežo. Tieši otrādi – ļauj būt brīvam, ļauj izpausties.”

Vizītkarte

Raimonds Pauls

• Dzimis 1936. gada 12. janvārī Rīgā.
• Latviešu komponists, pianists, aranžētājs, diriģents, producents, politiķis.
• Tēvs Voldemārs bija strādnieks, māte Alma Matilde – mājsaimniece, jaunākā māsa Edīte Pauls-Vīgnere – pazīstama tekstilmāksliniece.
• Apprecēja Svetlanu Jepifanovu, ģimenē dzimusi meita Anete.
• 1939. gadā sāka mācīties klavierspēli, vēlāk R. Pauls tika uzņemts desmitgadīgajā mūzikas skolā pie Latvijas Valsts konservatorijas, bet 1958. gadā pabeidza LVK Klavieru nodaļas Hermaņa Brauna klasi.
• Kopš 14 gadu vecuma Maestro spēlējis klavieres dažādos ansambļos, apguvis improvizācijas mākslu, džeza ābeci, sācis komponēt.
• Strādājis par pianistu orķestros, spēlējis restorānos, iesaistījies dažādās muzikālās apvienībās, strādājis Latvijas Radio. 
• Kopš astoņdesmitajiem gadiem iesaistījies politikā, vēlāk bijis Saeimas deputāts, Kultūras ministrs.
• R. Pauls komponējis mūziku kinofilmām, teātra izrādēm, vairākus simtus instrumentālo skaņdarbu un dziesmas.

Avots: Daiga Mazvērsīte, enciklopedija.lv

Uzziņai

Raimonda Paula populārākas dziesmas “Spotify” platformā

Es domāju tā: Kura ir jūsu mīļākā Raimonda Paula dziesma?

Dzintra, pensionāre:

– Man ļoti patīk Maestro dziesmas, un viņam visas dziesmas ir zināmas un skaistas, sirsnīgas un patiesas – tā pati “Mātei” (“Māt, atkal logā zvaigznes kvēlo…”) ir ļoti smuka!

Lai tik Paula kungam būtu veselība, tas ir vienīgais, ko varu viņam novēlēt!

Gustavs, spēlē basketbolu:

– Protams, ka Raimonds Pauls ir liels un zināms komponists, taču, ja man uzreiz ir jānosauc viena dziesma, nevaru pateikt. No galvas arī nevaru uzreiz nocitēt nevienu rindiņu. Man pat pilnīgi kauns tagad. Bet Paula dziesmas zinu, tās ir daudz dzirdētas.

Viņš Latvijas kultūrā ir atstājis ļoti lielu ieguldījumu, droši vien nebūtu slikti, ja šo mūziku klausītos arī jaunā paaudze.

Inguna, pensionāre:

– “Nepasauc, nepiesauc mani vēl. Ir augusts…” – šī ir viena no dziesmām, kas pirmā nāk prātā. Arī “Mēmā dziesma”, “Zilie lini” no vecajiem skaņdarbiem.

Pirms pāris gadiem biju uz Raimonda Paula un Andra Keiša koncertu “Vīrieši labākos gados” Rīgā. Raimonds Pauls ir stiprs un talantīgs cilvēks.

Ralfs, vidusskolnieks:

– Pirmais, kas nāk prātā, ir grupas “Eolika” izpildītais Raimonda Paula dziesmu popūrijs. Tas: “Raimonda Paula vecās dziesmas, Raimonda Paula jaunās dziesmas…”. Tai popūrijā ir saliktas vairākas Maestro dziesmas.

Šogad piedalījos Skolēnu dziesmu un deju svētkos, noslēguma koncertā ar mums estrādē bija arī Raimonds Pauls!

Igors, pavārs:

– Man tā grūti kādu vienu Raimonda Paula dziesmu izcelt. Es arī nezinu, kura būtu tāda mana mīļākā. Viņa dziesmas visas ir ļoti labas.

Tās, kuras Alla Pugačova un Laima Vaikule dzied, tās ir vienkārši ideālas Paula dziesmas!

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.