Ikstena bija viena no starptautiski pazīstamākajām Latvijas rakstniecēm 21. gadsimtā, rakstījusi romānus, īsprozu, biogrāfijas un esejas, kā arī aktīvi piedalījusies literārajos procesos Latvijā.

Studijas ASV Kolumbijas universitātē 20. gadsimta 90. gados veicināja viņas iesaisti Latvijas literatūras starptautiskās atpazīstamības veidošanā, un šajā periodā aizsākās arī Ikstenas sadarbība ar Latvijas kinoveidotājiem.

Izlasē iekļauti kinodarbi, kas tapuši laikā no 2000. līdz 2015. gadam sadarbībā ar dažādiem Latvijas režisoriem un producentiem.

To vidū ir Ināras Kolmanes dokumentālā filma “Pasaules nepasaule”, kurā apkopoti Ņujorkas “Elles ķēķī” satikto trimdas literātu dzīvesstāsti, Harija Beķera režisētās filmas “Nora un Eleonora” un “Ita”, Artas Bisenieces filma “Manis ir vairāk…”, kā arī Antras Cilinskas režisētie darbi “Baltijas sāga”, “Vai viegli…?” un “Laimes formula”.

Kolekcijā iekļauta arī Mārtiņa Grauda koncertfilma “Ceļš uz mājām”, kurai Ikstena bija scenārija konsultante, kā arī dokumentālās filmas “Īvāns” Andreja Verhoustinska režijā un Ināras Kolmanes īsfilma “Lūgšana mājai”.

Rakstnieces Ikstenas filmu kolekciju portālā “Filmas.lv” var skatīties visā Latvijas teritorijā dažādās ierīcēs, kur pieejams internets.

Palīdzību kolekcijas veidošanā sniedza Latvijas Nacionālā arhīva Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs un izlasē iekļauto filmu producenti.

Jau rakstīts, ka Ikstena devās mūžībā pēc smagas slimības 4. janvārī. Rakstnieces zināmākais literārais darbs ir 2015. gadā sērijā “Mēs.

Latvija, XX gadsimts” izdotais romāns “Mātes piens”, pēc kura uzņemta arī tāda paša nosaukuma filma.

Rakstniece sarakstījusi septiņus romānus, ir vairāku stāstu krājumu, biogrāfiju un eseju autore.

Ikstena saņēmusi nozīmīgus starptautiska un vietējā mēroga apbalvojumus, tostarp Latvijas Literatūras gada balvu un Izcilības balvu kultūrā.

Rakstnieces darbi nonākuši arī uz kino ekrāniem un teātra skatuvēm.

1992. gadā Ikstena absolvējusi latviešu filoloģiju Latvijas Universitātē, bet no 1994. līdz 1995. gadam studējusi angļu valodu un literatūru Kolumbijas universitātē Misūri, liecina aģentūras LETA arhīvs.

Ikstena debitēja literatūrā ar pirmskara rakstnieces un politiķes Annas Rūmanes-Ķeniņas biogrāfiju, kam sekoja divi stāstu krājumi. Viņa sarakstījusi biogrāfiskas grāmatas arī par Bruni Rubesu, Viju Vētru un Māru Zālīti.

Izdoti romāni “Dzīves svinēšana” un “Jaunavas mācība”. 2004. gadā iznācis stāstu krājums “Dzīves stāsti”, bet 2006. gadā sadarbībā ar dzejnieku Imantu Ziedoni sarakstīts biogrāfisks darbs “Nenoteiktā bija”.

Par grāmatu “Nenoteiktā bija” Ikstena saņēmusi Baltijas asamblejas balvu, Literatūras gada balvu un laikraksta “Diena” Gada balvu kultūrā.

Ikstena ir arī divu eseju krājumu autore – “Sīlis spoguļstiklā” un “Šokolādes Jēzus”.

2009. gadā izdots Ikstenas romāns “Amour Fou jeb Aplamā mīla 69 pantos”, pēc kura motīviem Dailes teātrī režisors Dž.Dž. Džilindžers 2010. gadā iestudējis izrādi “Amour Fou”.

2009. gadā kopā ar gruzīnu izcelsmes vācu rakstnieku Levanu Beridzi sarakstījusi lugu “Filiparia”.

Ikstenas romāns “Dzīves svinēšana” tulkots igauņu, dāņu un zviedru valodā. Stāsts “Elzas Kugas vecuma neprāts” Margitas Gailītes tulkojumā iekļauts prozas antoloģijā “Best European Fiction 2011”.

Ikstenas darbi tulkoti angļu, vācu, franču, krievu, igauņu, lietuviešu, maķedoniešu, dāņu, zviedru, gruzīnu, hindu un itāliešu valodā.

Rakstniece aktīvi iesaistījusies valsts kultūrpolitikas veidošanas procesos.