liepajniekiem.lv
“Es uz šiem memuāriem skatījos kā uz ļoti vērtīgu vēstures avotu,” V. Radovics sev formulējis vairākus faktus no A. Popes dzīves, kādēļ grāmata “Vienpatis. Latviešu virsnieka stāsts” bija jāizdod.
Latvijas okupācijas dienā, 1940. gada 17. jūnijā, A. Pope kā Latvijas armijas tanku komandieris atradās Rīgas centrā, lai nodrošinātu kārtību pilsētā.
A. Pope bija tajā vienīgajā tankā, kas brauca pretī padomju armijai.
Savas atmiņas A. Pope par notikušo ir aprakstījis, un tās piesaistīja arī V. Radovica uzmanību.
Tāpat grāmatas autoram šķitis nozīmīgi, ka pēc Otrā pasaules kara medzenieks sadarbojies ar britu izlūkdienestu.
V. Radovics grāmatas prezentācijā Liepājas okupācijas muzejā uzsvēra, ka daudzi cilvēki ir dzīvojuši interesantu un piesātinātu dzīvi, taču ne katrs ir to dokumentējis.
“Viņš ne tikai dzīvojis interesanti, bet arī rakstījis interesanti,” atstāto mantojumu vērtēja V. Radovics,
“un tagad mēs varam šo stāstu izlasīt vairākus gadus pēc viņa nāves. Manuskripts ir saglabājies, un tā ir mūsu veiksme.”
V. Radovics saņēmis arī pirmās atsauksmes par grāmatu.
Katrs tajā atrodot kaut ko savu: “Kādam šķiet īpaši saistošs stāsts par mācībām tehnikumā Liepājā – ar detalizētiem aprakstiem, kā toreiz jauniešiem mācīja tehniskās lietas. Citiem – epizodes par karu, dzīvi trimdā, vēl kādam – viņa personības stāja un pārliecība.”
V. Radovics par A. Popi uzzinājis no Liepājas novadpētnieka Ivara Ķupja.
Viņš grāmatas prezentācijā pastāstīja, kā pavisam nejauši uzgājis A. Popes atmiņu manuskriptu. Sākums šim atklājumam nebūt nebija saistīts ar grāmatu vai kara vēsturi, bet gan ar automašīnu.
“Apmēram pirms diviem gadiem Rīgas Motormuzejā prezentēja sarkanu “Volvo” kravas automašīnu. Noskatījos raidījumu, ko vadīja Pauls Timrots, un viņš pastāstīja, ka šī mašīna nāk no Medzes, kur tā atrasta 1984. gadā.
Tā kā pats šobrīd dzīvoju Medzē un vēsture man ir tuva, nodomāju – jāpapēta, no kurienes īsti nāk šī automašīna.”
I. Ķupis ievietojis aicinājumu sociālajos medijos, meklējot informāciju. Uz šo sludinājumu atsaucās A. Popes radi, un 2023. gada martā žurnālā “Liepājas Vēstules” publicēts raksts par šo automašīnu.
Izrādījās, ka tā piederējusi A. Popes brālim Vilim.
“Raksta tapšanas laikā bija viena vēstule, ko Alfreds kara laikā rakstījis brālim, – par to, kā viņš, būdams Latvijas leģiona virsnieks, mēģināja palīdzēt atrast automašīnai rezerves daļas. Tā arī pirmoreiz uzgāju šo vārdu – Alfreds Pope.”
Turpinot izpēti, I. Ķupis atradis A. Popes rakstus Rietumu latviešu periodikā, kur bija publicēta daļa viņa atmiņu.
Tās likās gana interesantas, lai padalītos ar vēsturnieku V. Radovicu. Un arī viņš atzinis, ka materiālam ir potenciāls.
“Tā nu es devos pie Alfreda Popes radiem un tiku pie manuskripta ar viņa atmiņām.
Pēc tam, kad saņēmām atļauju šo manuskriptu publicēt, tas nonāca pie Viestura, un viņš tālāk meklēja izdevniecību,” stāstīja I. Ķupis.
Atsaucās “Latvijas Mediji”, un tā nu pie lasītājiem nonākusi grāmata par A. Popi, kurš pieredzējis brīvās Latvijas spožumu, karu un padomju okupācijas realitāti, vēlāk slepeni pabijis arī padomju Latvijā un visbeidzot iekārtoja savu dzīvi trimdā.
Grāmatas atvēršanā piedalījās A. Popes radinieki, tostarp viņa māsas Ženijas meita Mirjama Makuže. Viņa dalījās sirsnīgās un personiskās atmiņās.
“Ko Alfreds teiktu, ja zinātu, ka par viņu izdota grāmata? Man liekas, viņš būtu ļoti priecīgs. Pat apraudātos. Viņš nekad neticētu, ka par viņu kādreiz izdos grāmatu,” sacīja Mirjama.
Viņa atceras, ka Alfreds bieži viesojies Latvijā un vienmēr uzsvēris, cik ļoti viņam šī zeme nozīmē:
“Kad viņš bija atbraucis ciemos, vienmēr teica – tik skaistu saulrietu kā Latvijā nav nekur.”
Lai gan sirdī vienmēr tuvs dzimtenei, A. Pope palika dzīvot Lielbritānijā.
Kā atceras Mirjama, viņš pats to skaidrojis vienkārši: “Viņš gan teica, ka atgriezīsies Latvijā, bet arī sacīja – kam es būšu vajadzīgs, maisīšos citiem pa kājām. Redzot, ka visi aizņemti savos darbos, viņš jutās lieks. Tāpēc palika Anglijā – tur viņam bija māja, pierastā vide. Taču katru gadu brauca pie mums ciemos.”
Par A. Popi viņa runāja ar īpašu siltumu: “Viņš bija ļoti labsirdīgs, sirsnīgs cilvēks, izpalīdzīgs.”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
