Savukārt Igaunijā vidējā cena saruka par 23% un bija 73,67 eiro par MWh.

Baltijas tirgū 15 minūšu tirdzniecības intervālos cenu svārstības bija no -0,01 eiro līdz 388,43 eiro par MWh. Savukārt “Nord Pool” sistēmas vidējā cena decembrī samazinājās par 13% – līdz 52,99 eiro par MWh.

Decembrī Baltijas elektroenerģijas tirgū cenas samazinājās augstākas vēja elektrostaciju izstrādes, salīdzinoši siltāku laikapstākļu un nemainīgi augsta elektroenerģijas importa ietekmē.

Elektroenerģijas imports uz Baltijas valstīm saglabājās augsts un kopumā būtiski nemainījās salīdzinājumā ar novembri.

Enerģijas plūsma no Somijas uz Igauniju decembrī, salīdzinot ar novembri, palielinājās par 7%, un to noteica “EstLink-1” un “EstLink-2” starpsavienojumu pārvades jaudas pieejamība visu mēnesi maksimālajā līmenī – 1016 megavati (MW).

Vienlaikus imports no Zviedrijas ceturtā tirdzniecības apgabala uz Lietuvu caur “NordBalt” savienojumu samazinājās par 7%, bet elektroenerģijas imports no Polijas uz Lietuvu, izmantojot “LitPol” savienojumu, kritās par 37%. Kopējais elektroenerģijas pieejamais apjoms Baltijā saglabājās augsts, ko galvenokārt nodrošināja stabils imports no Somijas.

Decembrī vēja elektrostaciju izstrāde līdz ar spēcīgākām vēja plūsmām salīdzinājumā ar novembri pieauga par 22% Ziemeļvalstīs, un par 59% Baltijas valstīs. Atomelektrostaciju (AES) pieejamība palielinājās līdz 89%, kas ir par 2% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī, veicinot elektroenerģijas izstrādes pieaugumu Zviedrijā par 8% un Somijā par 4%.

Decembrī Baltijas valstīs kopējais elektroenerģijas patēriņš sasniedza 2536 gigavatstundas (GWh), kas ir par 4% vairāk nekā novembrī, taču salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn patēriņš būtiski nemainījās.

Latvijā elektroenerģijas patēriņš sasniedza 658 GWh, kas ir par 5% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī un 6% vairāk nekā 2024. gada decembrī.

Lietuvā patēriņš veidoja 1113 GWh, kas ir par 1% vairāk nekā novembrī, bet par 3% mazāk nekā pirms gada. Savukārt Igaunijā elektroenerģijas patēriņš palielinājās par 7% salīdzinājumā ar novembri un sasniedza 766 GWh, tomēr tas joprojām bija par 1% zemāks nekā attiecīgajā periodā pērn.

Elektroenerģijas ražošana Baltijas valstīs decembrī, salīdzinot ar novembri, pieauga par 15%, taču, salīdzinot ar gadu iepriekš, kopējais apjoms saglabājās nemainīgs – 1605 GWh.

Latvijā tika saražotas 510 GWh elektroenerģijas, kas ir par 8% vairāk nekā novembrī, savukārt Lietuvā ģenerācija pieauga par 31%, sasniedzot 756 GWh, bet Igaunijā ražošanas apjoms samazinājās par 2% un bija 339 GWh.

Baltijas elektroenerģijas ģenerācijas un patēriņa attiecība decembrī bija 63%. Latvijā šis īpatsvars bija 78%, Lietuvā 68%, bet Igaunijā 44%.

Decembra pirmajā pusē ūdens pietece Daugavā palielinājās no 709 kubikmetriem sekundē līdz 836 kubikmetriem sekundē, savukārt mēneša nogalē tā samazinājās līdz 478 kubikmetriem sekundē. Vidējā mēneša ūdens pietece veidoja 724 kubikmetrus sekundē, kas ir par 41% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī un par 51% pārsniedza daudzgadu vidējo līmeņa normu – 480 kubikmetrus sekundē.

Pagājušajā mēnesī “Latvenergo” stacijās ražošana turpināja pieaugt, un kopā tika saražotas 446 GWh elektroenerģijas. Pieaugumu galvenokārt veicināja augstāka ūdens pietece Daugavā, kas hidroelektrostaciju ģenerāciju palielināja par 47% salīdzinājumā ar novembri. Tikmēr elektroenerģijas ražošana termoelektrostacijās samazinājās par 32%, veidojot kopējo apjomu 134 GWh.

Decembrī nākamā mēneša elektroenerģijas sistēmas kontrakta (“Nordic Futures”) cena samazinājās par 2% un sasniedza 61,66 eiro par MWh, savukārt nākamā gada kontrakta cena kritās par 8% un sasniedza 38,21 eiro par MWh.

Cenu samazinājumu noteica salīdzinoši silti un sausi laikapstākļi, kā arī ierobežotā Ziemeļvalstu hidroresursu pieejamība, kur hidrobilances rādītājs bija 2,3 teravatstundas (TWh) zem normas, ierobežojot hidroelektrostaciju ģenerāciju.