Berlīnes iekšlietu senatore Irisa Šprangere sacīja, ka šo summu piedāvājusi federālā valdība, raksturojot to kā unikālu.

“Šeit runa ir par terorismu,” Šprangere sacīja Berlīnes federālās zemes parlamenta Iekšlietu komitejai.

Aptuveni 45 000 mājsaimniecību Berlīnes dienvidrietumu daļā tika atvienotas no elektrības un apkures pēc tam, kad gada sākumā tika sarīkots dedzināšanas uzbrukums augstsprieguma vadiem.

Rezultātā tika izraisīts ilgākais elektroenerģijas padeves pārtraukums pilsētā kopš Otrā pasaules kara.

Pagāja vairāk nekā četras dienas, līdz visus iedzīvotājus atkal pieslēdza elektrotīklam. Uzbrukums arī izraisīja debates par labāku svarīgākās infrastruktūras aizsardzību, kā arī par pilsētas reaģēšanu krīzes situācijās.

Varasiestādes uzskata, ka aiz uzbrukuma stāv kreisā spārna kaujinieku grupa, taču līdz šim vainīgie nav aizturēti.

Atbildību par 3. janvārī notikušo augstsprieguma kabeļu dedzināšanu uzņēmās kreiso ekstrēmistu grupējums, kas sevi dēvē par “Vulkangruppe”. Grupējums paziņoja, ka tā mērķis ir vērsties pret fosilā kurināmā ekonomiku.

Berlīnes mērs Kajs Vegners nosodīja uzbrukumu, sakot, ka “aizdomās turētie kreisie ekstrēmisti apzināti apdraud dzīvības, īpaši slimnīcu pacientu, kā arī vecāka gadagājuma cilvēku, bērnu un ģimeņu dzīvības”.

“Vulkangruppe” iepriekš uzņēmusies atbildību par sabotāžu uzņēmuma “Tesla” rūpnīcā, kur arī tika aizdedzinātas elektroapgādes līnijas.

Saskaņā ar Konstitūcijas aizsardzības biroja (BfV) sniegto informāciju grupējums pastāv kopš 2011. gada un kopš tā laika veic dedzināšanas uzbrukumus Berlīnē un apkārtējā Brandenburgas pavalstī. Viņu mērķi parasti ir kabeļi gar dzelzceļa līnijām, radio masti un elektroapgādes sistēmas.

Berlīne arī septembrī piedzīvoja plašus elektroapgādes traucējumus, ko izraisīja elektrības balstu aizdegšanās. Arī šajā gadījumā policijai bija aizdomas par ļaunprātīgu dedzināšanu, un internetā atbildību par ugunsgrēka izraisīšanu uzņēmās kāds vārdā nenosaukts anarhistu grupējums.