Līdz ar to minētais Administratīvās rajona tiesas spriedums ir stājies spēkā.

Lai identificētu personu civillietā, pieteicēja bija PMLP iesniegusi viņai pieejamo informāciju par pieteicēja bankas konta numuru, bijušo darba vietu un Valsts policijas (VP) atteikumu ierosināt krimināllietu pret viņu.

PMLP atteicās sniegt pieteicējai pieprasītās ziņas, skaidrojot, ka lūgumā ietvertā informācija nav pietiekama, lai identificētu personu.

Administratīvā rajona tiesa atzina, ka PMLP nav ievērojusi Administratīvā procesa likumā paredzēto iestāžu sadarbību, jo nebija rakstveidā lūgusi VP sniegt ziņas par personu, bet sazinājusies tikai telefoniski un saņēmusi atteikumu, tādēļ šo saziņu starp iestādēm nebija iespējams pārbaudīt tiesā.

Kā norāda AT, sūdzībā ietvertās norādes uz fizisko personu datu aizsardzības normām un Satversmē garantētajām tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību neatspēko pieteicējas leģitīmo interesi saņemt pieprasīto informāciju konkrētam mērķim, jo personas datu apstrāde šādā situācijā neaizskar nedz pieteicējas meklētās personas, nedz citu personu ar tādu pašu vārdu un uzvārdu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Sēdes lēmumā uzsvērts, ka šādu informācijas pieprasījumu nevar izvērtēt formāli, PMLP bija pašai jāpārliecinās, vai ar pieteicējas sniegto informāciju pietiek konkrētas personas identificēšanai, un nepieciešamības gadījumā jāsniedz atbalsts šīs personas identitātes noskaidrošanā.

AT skaidroja, ka izskatāmajā lietā pieteicēja bija norādījusi pietiekamu informācijas apjomu, ko pierāda arī tas, ka rajona tiesa uz šīs informācijas pamata bija no VP saņēmusi ziņas, kas identificē pieteicējas meklēto personu.

Kasācijas tiesvedības ierosināšanai lietā nav pamata, jo iestādes pienākuma neizpilde ir konstatēta pamatoti un sūdzībā norādītie argumenti nerada šaubas par pārsūdzētā sprieduma tiesiskumu, atzina AT.