Sēde sāksies plkst. 10, un uz to aicināti pārtāvji no Satiksmes ministrijas, “airBaltic”, Finanšu ministrijas, kā arī Valsts kases.

Kā vēstīts, finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) Latvijas Televīzijā atzina, ka patlaban investoru meklēšana “airBaltic” ir pareizāks ceļš, nekā iziešana biržā.

Jautāts, līdz kādam termiņam “airBaltic” jāspēj piesaistīt jaunu finansējumu, lai uzņēmums vispār varētu turpināt darbu, finanšu ministrs sacīja, ka “šķiet, ka tas ir pirmā pusgada jautājums, un jācer, ka tas notiks”.

Viņš norādīja, ka jaunais “airBaltic” vadītājs Erno Hildēns izskatās pārliecinošs, pragmatisks un reālistisks, un kompānija šobrīd ir saņēmusi mandātu meklēt investorus, un pie tā strādā.

Jau ziņots, ka 2025. gada deviņos mēnešos “airBaltic” koncerns strādāja ar 594,303 miljonu eiro apgrozījumu un 4,249 miljonu eiro peļņu.

Savukārt 2024. gadā “airBaltic” koncerns strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, bet koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023. gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro.

Pagājušā gada augusta beigās Vācijas nacionālā aviokompānija “Lufthansa” kļuva par “airBaltic” akcionāru. Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% “airBaltic” akciju, “Lufthansa” – 10% akciju, finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam “Aircraft Leasing 1” – 1,62%, bet 0,01% – citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.

Pēc “airBaltic” akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) “Lufthansa” līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka “Lufthansa” pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no “airBaltic” kapitāla.

Latvijas valdība 2024. gada 30. augustā vienojās, ka valstij pēc “airBaltic” IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija. Savukārt 2025. gada 19. augustā valdība nolēma, ka Latvija, tāpat kā Vācijas “Lufthansa”, veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā “airBaltic” pirms potenciālā IPO.