Ar apbrīnojamu virtuozitāti mūziķis klausītājiem demonstrēja ērģeļmākslas virsotnes, atskaņojot Johana Sebastiāna Baha spilgtākos skaņdarbus uz jaunajām koncertzāles digitālajām ērģelēm, informē koncertzāles mārketinga un sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Anita Lazdeniece-Grīnberga.

“Bahs ir visinteresantākais un dziļākais no komponistiem ne tikai sava radošā ģēnija dēļ, bet arī tādēļ, ka pavēra ceļu citiem.

Baha daiļradē ir tik satriecoša stilu daudzveidība, ka dažreiz šķiet, ka viņš ir pavisam cits cilvēks. Piemēram, “Goldberga variāciju” Bahs ir radniecīgs, bet atšķirīgs no Baha, ko dzirdam citos ērģeļu darbos,” tā šo komponistu raksturo Kamerons Kārpenters.

Koncerta pirmajā daļā skanēja Johana Sebastiāna Baha prelūdijas un fūgas, eleganta triosonāte kas pieder pie Baha sarežģītākajiem opusiem ērģelēm.

Garīguma klātbūtne īpaši atklājās komponista slavenajā korāļprelūdijā “Nun komm, der heiden Heiland”, ko mēdza atskaņot Adventa pirmajā svētdienā.

Tai sekoja noskaņās līdzīgā prelūdija un fūga “Svētā Anna”, kurā iešifrēta simboliska Svētās Trīsvienības klātbūtne.

Visgaidītākais muzikālais piedzīvojums sekoja koncerta otrajā daļā, kas pilnībā tika veltīta Baha “Goldberga variācijām” – grandiozākajam variāciju ciklam, kāds jebkad komponēts taustiņinstrumentiem.

Tas ir ārkārtīgi sarežģīts un daudzslāņains skaņdarbs, kuru ieskaņojuši vairāki pasaulslaveni interpreti.

Bahs tajā parāda visdažādākos stilus un žanrus, kādos iespējams ietērpt laikmetīgu mūziku taustiņinstrumentam.

Kā tolaik teica, tas sacerēts mūzikas mīļotāju gara spirdzināšanai.

Klausītājiem atklājās sava veida brīnumtelpa, kur savienojas emocionalitāte un matemātiskas struktūras, bezmaz pārsniedzot mūzikas robežas.

Vienlaikus tām piemīt arī vienkāršība un īpašības, kas ļauj to uztvert un baudīt bez dziļām zināšanām par mākslinieciskajām un uzbūves niansēm.

Šis skaņdarbs bija lieliska iespēja novērtēt koncertzāles jaunās digitālās ērģeles “Ahlborn Praeludium V”, kas, pateicoties ziedotāju atbalstam, tika uzdāvinātas koncertzālei desmitgadē.

Kārpentera izcilais sniegums izpelnījās klausītāju apbrīnu un sajūsmu, kā arī vētrainas stāvvovācijas.

Pēc koncerta klausītājiem bija liela interese digitālās ērģeles apskatīt tuvāk, un iztēloties, kā ar šo instrumentu ērģelnieks spēja atskaņot visdažādāko stilu, tembru un noskaņu Bahu.

Kamerons Kārpenters iekļuvis klasiskās mūzikas vēsturē kā pirmais ērģelnieks, kurš jebkad nominēts “Grammy” par soloalbumu.

Viņa novatoriskā karjera novērtēta ar prestižiem apbalvojumiem, kuru skaitā ir 2012. gada Leonarda Bernsteina balva, “ECHO Klassik” un “Opus Klassik”.

Kārpenters uzstājies visā pasaulē tādās ievērojamās koncertvietās kā Karaliskā Alberta zāle, Sidnejas opera un Berlīnes filharmonija, muzicējis ar pasaules labākajiem orķestriem, toskait “Losandželosas filharmoniķiem”, Čikāgas, Bostonas, Atlantas, Minesotas, Pitsburgas un Dalasas simfoniskajiem orķestriem, Berlīnes Vācu simfonisko orķestri, Tulūzas Kapitolija Nacionālo orķestri, Luksemburgas filharmonisko orķestri, ORF simfonisko orķestri un daudziem citiem.

Starp viņa nesenajiem un gaidāmajiem solokoncertiem atzīmējama uzstāšanās Lucernas festivālā, Ķelnes filharmonijā, Bādenbādenes Svētku zālē, debija Parīzes “Cité de la Musique”, un rezidence Berlīnes Konzerthaus.