“Nav pamata panikai – saskaņā ar Ārējās izlūkošanas dienesta vērtējumu Krievijai nav nodoma tuvākā gada laikā uzbrukt Igaunijai vai kādai citai NATO dalībvalstij,” Ārējās izlūkošanas dienesta gada ziņojuma ievadā raksta Rozins.

“Līdzīgu secinājumu mēs, visticamāk, izdarīsim arī nākamgad.

Igaunija un Eiropa kopumā ir veikusi pasākumus, kas liek Kremlim ļoti rūpīgi izsvērt, vai kaut ko darīt. Mūsu uzdevums ir saglabāt šo situāciju arī turpmāk,” viņš piebilst.

Vienlaikus Rozins uzsver, ka Krievijā notiekošā militārā reforma nākotnē stiprinās tās militārās spējas, un, lai tam pretotos, Igaunijai un citām NATO valstīm jāturpina ieguldīt līdzekļus savu aizsardzības spēju stiprināšanā. “Krievijas aprēķinos spēku līdzsvaram vienmēr ir jāpaliek par labu mums,” viņš uzsver.

Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienests ikgadējā ziņojumā arī norāda, ka Krievija plāno ievērojami paplašināt savu bezpilota lidaparātu arsenālu un palielināt munīcijas ražošanu. Proti, Krievijas armija plāno izveidot aptuveni 190 bezpilota sistēmu bataljonus, un pēdējo četru gadu laikā artilērijas lādiņu ražošana valstī ir palielinājusies 17 reizes.

Neraugoties uz Krievijas mēģinājumiem graut Rietumu vienotību ar sabotāžas aktiem un iejaukšanos rietumvalstu iekšējās lietās, tai nav izdevies vājināt to gatavību atbalstīt Ukrainu un palielināt spiedienu uz agresoru ar sankciju palīdzību, konstatē dienests.

Tas norāda – lai gan Maskava spēj apiet tai noteiktās sankcijas, ierobežojumi nepārprotami ietekmē Krievijas ekonomiku, apgrūtinot tās resursu izmantošanu karadarbībai. Moderno tehnoloģiju eksporta aizliegumi, izslēgšana no finanšu tirgiem un šķēršļi Krievijas naftas un gāzes eksportam pakāpeniski novārdzina Krievijas ekonomiku.

Lai gan Ārējās izlūkošanas dienests savā ziņojumā raksta, ka pilnīgs Krievijas ekonomikas sabrukums nav gaidāms, ir daudz pazīmju, kas liecina par tās stagnāciju, kas var radīt problēmas varasiestādēm. Tas liek Kremlim pastiprināt kontroli pār sabiedrību, kurai jau tā ir atņemta lielākā daļa demokrātisko brīvību, taču šādi pasākumi varētu radīt pretēju efektu.

“Vēsture rāda, ka sociālās kontroles pastiprināšana jau iepriekš ir mudinājusi Krievijas iedzīvotājus izšķirties par riskantiem soļiem,” norāda Rozins.

“Stingra un mierīga gatavība ir tas, kas Krieviju patiešām attur. Tā mēs Kremlim parādām tās īpašības, no kurām tas visvairāk baidās – mēs esam brīvi, apņēmīgi un neatlaidīgi, un lēmumus pieņemam paši, bez ārēja spiediena,” secina Rozins.