Kā iniciatīvas pārstāvis norādīts Aleksandrs Jākobsons.

Viņš skaidro, ka mopēdauto ir paredzēti braukšanai pilsētvidē un uz lēnākas satiksmes ceļiem, un to izmantošana uz ātrgaitas ceļiem radot paaugstinātu satiksmes drošības risku, jo tie ir lēnāki par pārējiem satiksmes dalībniekiem.

Mopēdauto vizuāli atgādina automašīnas, taču tiem ir ievērojami zemākas kubatūras un jaudas motori, kas ļauj ar tiem pārvietoties arī jauniešiem, kuri vēl nav sasnieguši pilngadību, līdzīgi kā tas ir ar mopēdiem.

Ieceres autora vērtējumā, mopēdauto nespēj droši pārvietoties satiksmē, kur transportlīdzekļu ātrums sasniedz 90 km/h.

Kā norāda Jākobsons, lielā ātruma starpība starp mopēdauto un pārējo satiksmi rada bīstamas apdzīšanas situācijas.

Mopēdauto konstrukcija, masa un drošības līmenis nav paredzēti braukšanai uz šosejām un intensīvas satiksmes ceļiem, vērtē Jākobsons.

Viņa ieskatā, braukšana ar 45 km/h uz ceļiem, kur atļautais ātrumus ir 90 km/h, palēnina satiksmes plūsmu un palielina negadījumu risku.

Ierobežojums līdz 70 km/h ļauj mopēdauto izmantot pilsētās un uz vietējiem ceļiem, vienlaikus saglabājot saprātīgu drošības līmeni, uzskata autors.

Jākobsons aicina noteikt, ka mopēdauto jeb mikroauto ar maksimālo konstruktīvo ātrumu līdz 45 km/h drīkst piedalīties ceļu satiksmē tikai uz ceļiem, kuros atļautais braukšanas ātrums nepārsniedz 70 km/h, bet aizliegt to izmantošanu uz ceļiem ar atļauto ātrumu 90 km/h, attiecīgos ierobežojumus iekļaujot Ceļu satiksmes noteikumos.

Papildus esot nepieciešams precizēt mopēdauto izmantošanas nosacījumus normatīvajos aktos, informēt sabiedrību un transportlīdzekļu īpašniekus par izmaiņām, nodrošināt Valsts policijas un Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) iespējas kontrolēt noteikumu ievērošanu, izmantojot esošos satiksmes ierobežojuma ceļa apzīmējumus.