Visbiežāk šādas situācijas novērojamas februārī un martā, īpaši atkušņa laikā. Lai mazinātu risku, VVD iesaka savlaicīgi veikt profilaktiskus pasākumus, piemēram, izveidot āliņģus vai mazākās ūdenstilpēs, piemēram, dīķos, veikt ūdens aerāciju, bagātinot to ar skābekli.

Aerāciju iespējams nodrošināt arī, veidojot āliņģus. Tomēr parasts kvadrātveida vai taisnstūrveida atvērums bieži vien nav pietiekami efektīvs. Labāk darbojas T vai L burta formas āliņģi, kas nodrošina labāku gaisa cirkulāciju un ūdens kustību, skaidro VVD.

Zivīm visbīstamākais periods parasti iestājas ledus kušanas laikā, kad ūdenī strauji samazinās skābekļa līmenis. Pašlaik situācija daudzviet ir stabila, tomēr VVD regulāri apseko publiskās ūdenstilpes, uzrauga zemledus makšķerēšanu un monitorē skābekļa līmeni.

VVD skaidro, ka skābekļa trūkums visbiežāk rodas seklās, aizaugušās ūdenstilpēs ar lēnu ūdens apmaiņu.

Zem ledus un sniega ūdens nesaņem skābekli no gaisa, savukārt esošais skābeklis tiek patērēts ūdensaugu un organisko vielu sadalīšanās procesā.

Tāpēc ziemas beigās ūdenstilpēs pieejamas tikai skābekļa rezerves, kas uzkrātas pirms ledus segas veidošanās.

Nepietiekama skābekļa gadījumā zivis var iet bojā. Visjutīgākās ir lašveidīgās zivis, piemēram, sīgas un repši, kā arī plēsīgās zivis – zandarti un līdakas.

Pie āliņģiem bieži pulcējas skābekli meklējošās zivis, īpaši līdakas un asari, tādēļ tās var kļūt par vieglu mērķi maluzvejniekiem. Šāda zivju ieguve ir nelikumīga.

VVD atgādina, ka ikviens iedzīvotājs var iesaistīties zivju resursu aizsardzībā. Par pamanītiem pārkāpumiem jāziņo VVD, zvanot pa tālruni 26 338 800 vai izmantojot mobilo lietotni “Vides SOS”.