Iesniegtie otrās kārtas saraksti paredz pretmobilitātes infrastruktūras izveides pasākumu īstenošanu sešos novados Latvijas austrumu pierobežā – Alūksnes, Smiltenes, Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas un Ludzas novadā.

Vienlaikus turpinās darbs pie trešās kārtas detalizācijas, kuru plānots pabeigt līdz šī gada beigām.

Tāpat valdība atbalstīja nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu minētajām teritorijām, kā arī servitūta nodibināšanu uz privātpersonām piederošiem nekustamajiem īpašumiem vai to daļām saskaņā ar Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumu.

Jau ziņots, ka valdība pērn decembrī apstiprināja Baltijas aizsardzības līnijas jeb pretmobilitātes infrastruktūras izveides pirmās kārtas īstenošanai nepieciešamās teritorijas – nekustamo īpašumu sarakstu un grafiskos materiālu.

Par pretmobilitātes infrastruktūrai nepieciešamās teritorijas atsavināšanu nekustamo īpašumu īpašniekiem tiks izmaksāta atlīdzība, kuru noteiks taisnīgas atlīdzības noteikšanas komisija, piesaistot sertificētu nekustamā īpašuma vērtētāju.

Taisnīga atlīdzība sastāv no nekustamā īpašuma tirgus vērtības un īpašniekam nodarīto zaudējumu apmēra.

Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki (NBS), īstenojot Latvijas austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu, ir identificējuši, ka pretmobilitātes infrastruktūras izbūvei būs nepieciešami dažāda izmēra zemesgabali, kuru kopējā platība sasniedz 2000 hektāru Vidzemes un Latgales reģionā, sešās austrumu pierobežas pašvaldībās – Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Ludzas, Smiltenes novados.

Identificētās teritorijas ir valsts, pašvaldību un privātpersonu īpašumā.

Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums atvieglos NBS pretmobilitātes pasākumu ieviešanu.

Uz pretmobilitātes infrastruktūras izveidi neattieksies būvniecības, mežu apsaimniekošanas, koku ciršanas un vides aizsardzības prasības.