“Paldies, ka palīdzējāt vēl vienu vakaru pavadīt ar Mārtiņu,” radošajai komandai pauda kāda skatītāja.

Izrāde nav dokumentāla biogrāfija – tas minēts jau tās aprakstā. Veidotāji to drīzāk piedēvē mirkļu kolāžai par cilvēka duālo dabu.

Tas ir stāsts par vājībām, kas lauž un pārņem, iedzenot galējībās. Par neremdināmu tukšumu sevī, ko vieglāk izdziedāt nekā izdzīvot.

Mārtiņš Freimanis iemīļots kā Liepājā, tā Aizputē un citviet Latvijā. Tāpēc, režisoram gatavojoties diskusijai, izskanēja arī vairāki apliecinājumi par to, cik liela drosme bija šo izrādi veidot.

Savukārt kāds cits, saņēmies dūšu, pajautāja, vai tas, kas trīsarpus stundu garumā notiek uz skatuves, kaut ko nepārmet tiem cilvēkiem, kas izrādē attēloti.

M. Kalita to noliedz un atzīst, ka

visā šajā radošajā procesā tieši to arī sapratis un pieņēmis – nevienu nedrīkst nosodīt.

Mārtiņš Freimanis, protams, ir galvenais tēls. Taču viņam vienmēr blakus arī sunīte Pepe. Parādās arī tādi personāži kā Maija Kalniņa, Ingars Gudermanis, Zanda Štrausa, Guntars Račs, Valters un Kaža. Arī citi tuvāki un mazāk tuvāki cilvēki, kas bijuši mūziķa dzīvē.

Viens no tiem ir Lauris Reiniks, kurš bija arī uz pirmizrādi. “Paldies Liepājas teātrim par izrādi “Freimanis”! Tas bija kaut kas nereāls un mega emocionāls, ko neviens no mums negaidīja. Un tas, kā Valts Skuja nospēlēja Mārtiņu, vispār bija kosmoss. Viņš nespēlēja, viņš bija Mārtiņš. Biedējoši līdzīgs visā.

Visi pēc izrādes nācām ārā viegli uzpampuši – gan no valdītām, gan palaistām asarām.

Paldies režisoram Mārtiņam Kalitam un visai komandai par šo crazy ideju, kas beigās sanāca fenomenāla,” iespaidos par izrādi sociālajos medijos dalījās L. Reiniks.

Ieradušies bija arī citi, kuriem bija iespēja uz sevi paskatīties no malas kā uz tēliem, kas brīžiem iepeld M. Freimaņa ikdienā.

Ingars Gudermanis atzīst, ka izrāde viņu atmetusi atpakaļ laikā, sajūtas bijušas pavisam sirreālas. “Man patika izrāde, patika, kā aktieri iejutās tēlos. Protams, Valts ir īpaši liels malacis. Viņam izdevās ļoti labi, sevišķi – izklausīties pēc Mārtiņa. Tas bija kā viens pret vienu.

Bija sirreāla sajūta, skatoties izrādi un zinot šo stāstu, pazīstot šo cilvēku.

Bet arī cilvēki, kas neko par Mārtiņu nezināja, bija ļoti iespaidoti. Ja pat viņi atzina, ka pēc tam visu vakaru vēl par redzēto ir jādomā, tad, manuprāt, režisors ir trāpījis simtniekā ar šo izvēli un uzdrīkstēšanos ko tādu veidot,” pauž I. Gudermanis.

Viņu uz Liepājas teātra skatuves spēlē aktieris Rolands Beķeris. Abi savā starpā pazīstami, tāpēc vēl pirms izrādes tapšanas satikušies un aprunājušies. To gan darījuši arī pārējie aktieri – viņiem bija uzdevums sazināties ar cilvēkiem, kurus izrādē attēlos.

“Tagad noskatoties izrādi, pašam jau grūti pateikt, cik līdzīgs ar šo tēlu esmu. Bet cilvēki, kas mani pazīst, saka, ka esmu attēlots perfekti, ka tieši tāds arī esmu,” viņš smej.

To, ko redzēs uz skatuves, nezināja nedz skatītāji, nedz tie cilvēki, kuru vārdi izrādē izskan.

“Izrādi gaidīju ar bailēm par to, kas tur būs, nenoliegšu. Tikpat labi tā varēja būt milzīga, skumja vilšanās.

Neviens jau nezinājām, kā tur beigās viss sanāks,” atzīst Zanda Štrausa.

Viņa pastāsta, ka sākumā arī bažījusies par to, kāds V. Skuja būs galvenā varoņa lomā. Z. Štrausa atceras, ka pirms gadiem diviem Maija Kalniņa veidojusi koncertu, kurā Valts dziedājis M. Freimaņa dziesmas. Jau tad izdzirdējusi, ka abi esot līdzīgi.

“Aizejot uz koncertu, nekādu līdzību nesaskatīju. Bet tagad redzu, kā viņš ir iemiesojies šajā lomā.

Redzot izrādes afišas attēlu, es padomāju, ka tas ir Freimis, kurš atdzīvināts, izmantojot mākslīgo intelektu. Pamazām sapratu, ka tas ir Valts.”

Viņa pastāsta, ka savas sajūtas raksturot vārdos vēl ir grūti. Taču vairākkārt uzteic radošās komandas uzdrīkstēšanos, jo draugam tomēr bijusi komplicēta personība un, stāstot viņa dzīvesstāstu, jāsaskaras ar daudzām neērtām tēmām, par kurām grūti runāt arī mūsdienās.

Patīkami, ka izrādē iepinuši arī Pītera Pena tematiku, jo izrādi par šo varoni M. Freimanis vēlējies radīt par visām varītēm – materiālus vācis pat gadiem.

“Tur tiešām ir izdarīts brīnišķīgs darbs un radīta fenomenāla izrāde. Ir sajūta, ka viņš ir atgriezies.

Mārtiņam ierunāju balss ziņu, kurā teicu, ka man šķiet, ka man ir jābūt klāt katrā izrādē. Ka es nezinu, kā dzīvot, zinot, ka ir šīs izrādes un tur neesmu klāt.”

M. Kalita pastāsta, ka no M. Freimanim pietuvinātiem cilvēkiem pirmizrādē šo to saņēmuši. Piemēram, titullomas attēlotājs Valts Skuja ticis pie M. Freimaņa pelnutrauka.

Savukārt Agnese Jēkabsone, kas izrādē iejūtas Pepes lomā, tika pie suņuka koka figūriņas, kuru kāds uzdāvinājis M. Freimanim.

Režisors gan atklāj, ka arī uz skatuves viņai mugurā dažbrīd redzams mūziķa adījums.