Šogad turpinās darbs pie tehnoloģiskās infrastruktūras izbūves uz ārējās sauszemes robežas, kas iekļauj elektronisko sakaru tīklu, elektroapgādes ārējos inženiertīklus, klātbūtnes uztveršanas sistēmas un novērošanas iekārtas, uzlabojot robežas apsardzībā iesaistīto institūciju reaģēšanas spēju.

Ziņojumā norādīts, ka mērķis ir izveidot modernāko robežapsardzību uz ES austrumu robežas.

Tehnoloģiskās infrastruktūras izbūve uz Latvijas ārējās sauszemes robežas norit vienlaikus visā tās garumā.

Uz robežas ar Baltkrieviju tehnoloģiskās infrastruktūras ierīkošanas būvdarbi kopumā ir pabeigti un norit robežas aprīkošana ar sensoriem un videonovērošanas kamerām, tostarp vienā darbu posmā 7,7 kilometru garumā infrastruktūra jau ir izveidota un tā patlaban tiek testēta.

Plānots, ka Latvijas un Baltkrievijas ārējās sauszemes robežas aprīkošana ar tehnoloģisko infrastruktūru tiks pabeigta līdz 2026. gada otrā ceturkšņa beigām.

Tehnoloģiskās infrastruktūras izbūve uz Latvijas un Krievijas ārējās sauszemes robežas turpinās un noslēgsies līdz 2026. gada beigām.

Ziņojumā norādīts, ka līdz ar to 2026. gada beigās Latvijas valsts ārējā austrumu robeža būs pilnībā aprīkota, nodrošinot iespēju reāllaikā reaģēt uz draudiem, tostarp hibrīdo karadarbību, organizēto noziedzību, nelikumīgu migrāciju un citiem riskiem, saskaņā ar normatīvajiem aktiem nacionālās drošības un robežapsardzības jomā.

Ziņojumā arī atgādināts, ka pabeigta žoga izbūve uz Latvijas un Krievijas robežas.

Žoga izbūve sausajos posmos 151,5 kilometru garumā pabeigta 2024. gadā, savukārt 2025. gadā tika nodrošināta žoga izbūve arī grūti pieejamās vietās, kopā 28,35 kilometru mitrajās un purvainajās zonās.

Tādējādi uz Latvijas un Krievijas robežas, ieskaitot iepriekš izbūvēto žogu 99 kilometru garumā, ir izbūvēts žogs 278,26 kilometru garumā.

Tāpat ziņojumā atgādināts, ka turpinās darbs pie valsts austrumu robežas militārās stiprināšanas

Latgalē pie robežas ar Krieviju un Baltkrieviju ir izveidotas inženierresursu novietnes, kur izvietoti nepieciešamie pretmobilitātes konstrukciju elementi, tostarp, pūķa zobi.

Tādas pašas resursu novietnes tiks izveidotas arī Vidzemē.

Jau slēgtajos robežas pārejas punktos un robežas kontroles punktos veikta to bloķēšana, izveidojot pretmobilitātes konstrukcijas.

Ir veikta pierobežas ceļu un meža stigu bloķēšana, lai ierobežotu transporta kustību pierobežā.

Turpinās robežas ar Krieviju un Baltkrieviju apsekošana un šķēršļu un infrastruktūras izvietojuma plānošana.

Pēdējos divos gados atbilstoši valdības lēmumiem ir iegādāti valsts austrumu robežas militārajai aizsardzībai nepieciešamie sensori un mīnas, kā arī sākta riteņu artilērijas iegāde.

Šogad ir paredzēta NBS atbalsta punktu un munīcijas noliktavu izvietošana atbilstoši plānam, ieguldot 55 miljonus eiro.

Tāpat turpināsies pretmobilitātes šķēršļu izvietošana noteiktos punktos atsavinātajos īpašumos un notiek Baltijas aizsardzības līnijas stiprināšanas iniciatīvu koordinācija ar Igauniju un Lietuvu, kā arī sabiedrotajiem NATO.

Pirmdien austrumu robežu kopīgi apmeklēja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Kaspars Pudāns.

Pujāts žurnālistiem teica, ka, pabeidzot tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvi, robežsardze pāriešot uz jaunu robežsapsardzības modeli, proti, no patrulēšanas uz reaģēšanu.

Tas nozīmē, ka robežsardze būs izvietota vietās, kur nepieciešamas reaģēt un būs saņemts signāls par iespējamu pārkāpumu.

Pujāts arī informēja, ka žoga bojājumi ir mazinājušies, jo robežsardze iepriekš atbilstoši reaģējusi un ieviesusi liekāku klātbūtni attiecīgajās vietās.

Lai arī šogad konstatēti vien 25 cilvēku mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas – Baltkrievijas robežu un viens no iemesliem bijis aukstais laiks, Pujāts norādīja, ka hibrīdapdraudējums turpinoties, taču vienlaikus nedrīkst aizmirst robežas sargāšanu ar Krieviju, jo, piemēram, pērn atklāti 58 kilogrami narkotiku, kuras mēģināja pārvietot no Krievijas uz Latviju.

Savukārt Rinkēvičs žurnālistiem atgādināja, ka Latvijai ir jārēķinās ar visdažādākajiem scenārijiem, tostarp, hibrīdapdraudējumu.

“Krievijas robeža patlaban ir mierīga, taču viss var mainīties jebkurā mirklī,” piebilda prezidents.