Politiķis norādīja, ka tas ir nepieciešams no drošības viedokļa.

“Nenoliedzami, ka šīs nereģistrētās SIM kartes izmanto krāpnieki,” teica Šnore, piebilstot, ka tāpat tās tiek izmantotas cietumos, lai apietu dažādus aizliegumus.

Kā norādīja Šnore, arī karadarbībā Ukrainā arvien biežāk, piemēram, dronos izmanto dažādus sakaru līdzekļus, lai varētu izmantot vietējo internetu.

“Tad arī šis nenoliedzami ir devums, lai šīs lietas potenciāli ierobežotu,” teica deputāts.

Arī Nacionālās apvienības valdes priekšsēdētāja, Saeimas deputāte Ilze Indriksone, paužot savu personīgo viedokli, norādīja, ka, ja ir tāda informācija un dati, ka šis priekšlikums palīdz ierobežot telefonkrāpniecību, tad tas būtu atbalstāms.

Jau ziņots, ka valdība atbalstījusi Iekšlietu ministrijas ieceri no šī gada 1. oktobra ieviest obligātu priekšapmaksas SIM karšu lietotāju reģistrāciju.

Grozījumi Elektronisko sakaru likumā paredzēs, ka operatori drīkstēs pieprasīt lietotāja identifikācijas datus un tos glabās kopā ar SIM kartes numuru.

Priekšapmaksas pakalpojumi turpmāk nebūs pieejami nereģistrētiem lietotājiem, bet administratīvā atbildība par pārkāpumiem stāsies spēkā 2026. gada rudenī.

Esošajiem līgumiem jaunais regulējums neattieksies.

Ministrija uzsvērusi, ka priekšlikums tapis, uzklausot operatoru un nevalstisko organizāciju viedokļus, un tā mērķis ir mazināt telefonkrāpniecību un citus noziedzīgus nodarījumus.

Pret grozījumiem valdībā iebilda zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS), kurš pauda Zaļo un zemnieku savienības skepsi un norādīja uz risku virzīties policejiskas valsts virzienā.

Viņš arī apšauba regulējuma efektivitāti, ja tas nav vienots visā Eiropas Savienībā.

Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis atzina, ka priekšapmaksas karšu reģistrācija krāpniekiem radīs papildu šķēršļus, lai gan pilnībā problēmu neatrisinās.

Viņš uzsvēra, ka svarīgi neapgrūtināt iedzīvotājus, īpaši seniorus, un atzinīgi vērtē to, ka esošās kartes netiks pakļautas jaunajām prasībām.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis norādījis, ka priekšapmaksas karšu reģistrācija jau ieviesta 19 Eiropas Savienības valstīs un darbojas kopumā 157 valstīs pasaulē.

Pēc viņa teiktā, šāds solis palīdzēs mazināt krāpniecību, viltus spridzināšanas draudus un citus drošības riskus.

Iekšlietu ministrijas dati liecina, ka nereģistrētas priekšapmaksas SIM kartes tiek izmantotas aptuveni 40% ar noziegumiem saistītu gadījumu.

Tostarp tās bieži tiek izmantotas krāpniecībā un anonīmai saziņai.

Grozījumi vēl jāpieņem Saeimai.