LPV klāstīja, ka likumprojekta mērķis ir paplašināt fondēto pensiju shēmas dalībnieku iespējas rīkoties ar uzkrāto fondētās pensijas kapitālu, paredzot vairākas alternatīvas tā izmantošanai, tostarp iespēju saņemt fondētās pensijas kapitālu pilnībā vai daļēji pirms vecuma pensijas pieprasīšanas.

Partija rosināja noteikt, ka fondēto pensiju shēmas dalībniekam ir tiesības saņemt līdzekļus no fondētās pensijas kapitāla, ja to izmantošana ir pamatota ar veselības stāvokļa atjaunošanu vai uzlabošanu, tai skaitā medicīnisko ierīču vai zāļu iegādei, medicīnisko operāciju vai medicīniskās aprūpes apmaksai.

Tāpat LPV rosināja ļaut saņemt līdzekļus no fondētās pensijas kapitāla, lai dzēstu parādsaistības, iegādātos pirmo vai vienīgo dzīvojamo īpašumu.

LPV grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā iesniedza divreiz.

Par sākotnēji Saeimas sēdes darba kārtībā iekļautajiem grozījumiem parlamentārieši nebalsoja, jo deputāte Ilze Stobova (LPV) atsauca savu parakstu.

Attiecīgi pēc tam partija iesniedza jaunu likumprojektu, lūdzot to iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā.

Savukārt NA rosināja ļaut saņemt līdzekļus no fondētās pensijas kapitāla, lai fondētās pensiju shēmas dalībniekam vai viņa ģimenes locekļiem nodrošinātu nepieciešamo medicīnisko ierīču vai medikamentu iegādi, nodrošinātu veselības stāvokļa atjaunošanu vai uzlabošanu, tajā skaitā medicīnisko operāciju vai medicīniskās aprūpes apmaksu.

NA ieskatā, tādējādi cilvēkiem tiktu nodrošināta iespēja saņemt medicīniskos pakalpojumus tajā brīdī, kad tie ir nepieciešami, nodrošinot iespējami efektīvāku ārstēšanu, saīsinot slimošanas laiku un nodrošinot ātrāku atlabšanu, kas, savukārt, pēc NA domām, dotu valsts tautsaimniecībai ieguvumu cilvēkresursu pieejamības nepārtrauktības veidā, samazinot slodzi uz valsts sociālo sistēmu, mazāk izmantojot valsts pabalstus un sociālās palīdzības instrumentus.

Jau ziņots, ka pirms nedēļas šāds LPV rosinājums Saeimas balsojumos tika noraidīts, jo savāca vien nedaudz vairāk kā 20 balsis, LPV ieceri atbalstot arī bijušajiem un esošajiem “Stabilitātei” deputātiem un vairākiem Zaļo un zemnieku savienības politiķiem.

Lai arī līdzīgus soļus jau iepriekš veikuši Igaunijas un Lietuvas politiķi, Latvijas finanšu sektora pārstāvji ieceri kritizēja kā tuvredzīgu.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks intervijā aģentūrai LETA pauda, ka, ļaujot izņemt pensiju otrā līmeņa uzkrājumus, liela daļa šīs naudas nonāktu īstermiņa patēriņā un sāpīgāk ciestu mazāk turīgie iedzīvotāji.

Igaunijā iedzīvotājiem iepriekš ļāva izņemt pensiju otrā līmeņa uzkrājumus, un Lietuvā tas atļauts šogad.

“Mēs redzam, ka pieredze Igaunijā bija ļoti skaudra. Tā ir lieta, par ko igauņi vienmēr saka: nu šo gan nedariet! Nu tagad Lietuva ir pamēģinājusi, redzēs, kas no tā iznāks. Visticamāk, rezultātu mēs zinām,” teica Kazāks, piebilstot, ka tādas populisma lietas viņam rada bažas.

Finanšu ministrija uzskata, ka otrā pensiju līmeņa padarīšana par brīvprātīgu vai iespējas radīšana priekšlaicīgi izņemt uzkrātos līdzekļus neatbilst pensiju sistēmas ilgtermiņa mērķiem.

Arī Latvijas komercbanku pārstāvji norādījuši, ka masveida pirmstermiņa uzkrājumu izņemšana no pensiju otrā līmeņa būtu milzīga stratēģiska kļūda, kas lielu daļu nākotnes pensionāru pakļautu nabadzības riskam.

Jau ziņots, ka sabiedrības iniciatīvu platformā “Manabalss.lv” savākti 10 000 parakstu aicinājumam noteikt pensiju otro līmeni par brīvprātīgu. Iniciatīvu iesniegusi Saeimā nepārstāvēta partija “Platforma 21”.

Tāpat platformā “Manabalss.lv” tiek vākti paraksti par iniciatīvu, rosinot noteikt likumā iespēju brīvprātīgi izņemt otrā pensiju līmeņa uzkrājumu pilnībā vai daļēji.

Šīs iniciatīvas iesniedzējs ir Ģirts Bumbērs. Par šo iniciatīvu savākts ap 6000 parakstu.