Ārlietu ministrijā informēja, ka Braže atgādināja par Krievijas uzbrukumu Novodņistrovskas hidroelektrostacijai Ukrainā.

Šis uzbrukums izraisījis naftas noplūdi Nistras upē, tieši apdraudot Moldovas ūdensapgādi un sabiedrības veselību.

“Krievija ir mūsu visu kopīga problēma un tās draudi turpina radīt globālu drošības krīzi. Visiem sabiedrotajiem un līdzīgi domājošiem partneriem nepieciešams izdarīt lielāku spiedienu uz Krieviju – ar jaunām sankcijām, tostarp steidzami apstiprinot ES sankciju 20. kārtu, pastiprināti vēršoties pret Krievijas “ēnu floti”,” mudināja ministre.

Tāpat esot jāturpina Krievijas starptautiska izolācija.

Tas nozīmē nepieļaut Krievijas piekļuvi Rietumu tehnoloģijām, pārtraukt jebkādas tirdzniecības saites un novērst sankciju apiešanu.

Ar Ukrainas ārlietu ministru Andriju Sibihu ES ārlietu ministri pārrunāja situāciju frontē, Ukrainas prioritārās vajadzības un situācijas attīstību Tuvajos Austrumos.

Braže aicināja visas ES dalībvalstis turpināt visaptverošu atbalstu Ukrainai.

Tas ietver iemaksas NATO PURL kritiski nepieciešamā militārā ekipējuma nodrošināšanai.

Latvija līdz šim tajā ieguldījusi 17,2 miljonus eiro.

Braže tikās arī ar Indijas ārlietu ministru Subrahmanjamu Džaišankaru.

Tikšanās laikā pārrunāta ES un Indijas stratēģiskās partnerības attīstība, ārpolitikas un drošības prioritātes, kā arī situācija Tuvajos Austrumos.

Ar Eiropas Komisijas budžeta, krāpšanas apkarošanas un valsts pārvaldes komisāru Pjotru Serafinu ministre pārrunāja Latvijas prioritātes nākamajā ES daudzgadu budžetā.

Tostarp apspriesta Austrumu robežas stiprināšana, kas ir visas Eiropas Savienības drošības jautājums.

Ārlietu ministrijā informē, ka ES Ārlietu padomē Irānas cilvēktiesību sankciju režīmā apstiprinātas individuālas sankcijas vēl 19 personām.

Kibersankciju režīmā saistībā ar kiberuzbrukumiem ES vai tās dalībvalstīm sankciju sarakstā iekļautas vēl piecas personas.

Četras no tām ir no Ķīnas, bet viena no Irānas.

Kopumā kibersankciju režīmam patlaban ir pakļauti 19 indivīdi un septiņas organizācijas, pārsvarā no Krievijas un Ķīnas.

Ukrainas teritoriālās integritātes sankciju režīmā apstiprinātas individuālās sankcijas vēl deviņām personām.

Tās saistītas ar Bučas noziegumu īstenošanu.

Savukārt sankciju režīmā par Krievijas īstenotām destabilizējošām aktivitātēm iekļautas vēl četras personas.

ES ārlietu ministri pārrunāja arī drošības situāciju Tuvajos Austrumos un Eiropas Savienības lomu reģionā.

Tāpat apspriesta sadarbība ar ES Dienvidu kaimiņiem kopš Vidusjūras pakta spēkā stāšanās pērn novembrī.

Ministri pārrunāja arī Eiropas Savienības drošības stratēģiju.

ES Ārlietu padomē izskata jautājumus, kas saistīti ar ārējo darbību, tostarp kopējo ārējo un drošības politiku, Eiropas drošības un aizsardzības politiku, ārējo tirdzniecību un attīstības sadarbību.

Padomes galvenais uzdevums ir nodrošināt Eiropas Savienības ārējās darbības vienotību, konsekvenci un efektivitāti.