Kā aģentūrai LETA pastāstīja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis, pagaidām ZZS uz šo piedāvājumu raugās skeptiski.

Viņš akcentēja, ka pēdējos gados Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) gana veiksmīgi darbojies gan pārraugot nozari, gan reaģējot uz klientu sūdzībām un palīdzot iedzīvotājiem.

Tāpat politiķis akcentēja, ka, lai gan Latvijas Banka pēdējos divos gados veikusi uzlabojumus tajā, cik birokrātiska ir banku uzraudzība, tomēr nozare Latvijas Bankas vadībā joprojām ir pārregulēta, kas raisa bažas, vai aiz lozungiem par birokrātijas mazināšanu neslēpjas riski, ka vēl viena uzņēmējdarbības sfēra nonāk vēl lielākā dokumentu pieprasīšanas jūgā.

Vienlaikus “Jaunā vienotība” (JV) pirmdien izplatīja paziņojumu medijiem, kurā teikts, ka šādas izmaiņas stiprinās iedzīvotāju tiesību aizsardzību un Latvijas finanšu sektora drošību atbilstoši labākajai Eiropas praksei, novēršot līdzšinējo funkciju dublēšanos starp vairākām iestādēm un mazinot birokrātisko slogu.

JV norāda, ka iedzīvotājiem šīs izmaiņas nozīmēs kvalitatīvāku interešu aizstāvību.

Politiskais spēks uzskata, ka Latvijas Bankas kompetence ļaus efektīvāk uzraudzīt atbildīgas kreditēšanas principus, palīdzot mazināt riskus iedzīvotājiem nonākt pārmērīgās parādsaistībās.

Tāpat tiks nodrošināta stingrāka procentu likmju un komisijas maksu caurredzamība, kas ļaus cilvēkiem pieņemt pamatotākus finanšu lēmumus un vairos pārliecību, ka pret iedzīvotājiem vērsta negodprātīga komercprakse tiks savlaicīgi identificēta un novērsta, norāda JV.

Atbalstu šādai iecerei iepriekš paudusi arī partija “Progresīvie”, norādot, ka no šādām pārmaiņām lielākais ieguvējs būtu patērētājs, jo ikviens varēšot labāk salīdzināt dažādos kredītu piedāvājumus.

Tāpat, pēc “Progresīvo” domām, Latvijas Bankas uzraudzība nodrošinātu to, ka tiek novērsta bezatbildīga kreditēšana. Tas ļaušot arī labāk pārliecināties, ka finanšu pakalpojumi ir pieejami visos Latvijas reģionos.

Kā aģentūru LETA informēja “Progresīvie”, politiskais spēks atbalsta piedāvāto modeli nodot nebanku kreditētāju jeb ātro kredītu licencēšanas un uzraudzības funkciju Latvijas Bankai.

Partija norāda, ka šobrīd nebanku kreditētājus, piemēram, “ātros kredītus” un patēriņa kredītus – licencē, uzrauga un kontrolē trīs nacionāla līmeņa uzraudzības iestādes – Latvijas Banka, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Valsts ieņēmumu dienests, kas, “Progresīvo” ieskatā, rada uzraudzības sadrumstalotību un neērtības šo pakalpojumu lietotājiem – īpaši sūdzību gadījumos.

“Progresīvo” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs sagaida, ka koalīcijas partneri atbalstīs finanšu sektora uzraudzības centralizēšanu.

“Tas ir lēmums iedzīvotāju interesēs un mazinās bezatbildīgas kreditēšanas risku. Iedzīvotāji joprojām bieži cīnās ar lielām parādsaistībām un nevaram pieļaut to, ka dzīves dārdzība nozīmē arī dārgus patēriņa kredītus,” uzsver Šuvajevs.

Arī Latvijas Banka paudusi atbalstu reformai un gatavību uzņemties šo funkciju, atzīmē “Progresīvie”.

Jau ziņots, ka Finanšu ministrija (FM) iecerējusi Patērētāju tiesību aizsardzības centra funkciju nodošanu Latvijas Bankai patērētāju kreditētāju reģistrēšanas, licencēšanas un uzraudzības jomā.

Rezultātā no 2027. gada 1. janvāra patērētāju kreditētāju, tostarp nebanku kreditētāju, reģistrēšanas, licencēšanas un uzraudzības funkcijas, tai skaitā negodīgas komercprakses un reklāmas uzraudzība, tiks nodotas Latvijas Bankai.