Pagaidām ES nevajadzētu iejaukties ASV prezidenta Donalda Trampa centienos panākt mieru Ukrainā, intervijā ziņu aģentūru tīklam “European Newsroom” sacīja Košta.

Taču, ja sarunas tiktu pārtrauktas vai ciestu neveiksmi, “tad mums jābūt gataviem turpināt centienus un mēģināt panākt taisnīgu un ilgstošu mieru Ukrainā,” viņš uzsvēra.

ASV uzņēmās vidutājas lomu starp Maskavu un Kijivu, taču šīs sarunas nesen tika apturētas, jo Vašingtona pievērsās karam pret Irānu.

“Pagaidām mūsu galvenais ieguldījums ir palielināt ekonomisko spiedienu uz Krieviju” un turpināt atbalstīt Ukrainu ar visiem pieejamajiem līdzekļiem, intervijā žurnālistiem sacīja Košta.

Viņš uzsvēra, ka energoresursu cenu pieaugums nemaina ES stratēģiju, un ES cenšas kļūt neatkarīga no Krievijas piegādēm un neveic sarunas ar Maskavu par energoresursu cenām.

Ungārija pašlaik bloķē miljardiem eiro palīdzību Ukrainai, kas ir nepieņemami, norādīja Eiropadomes prezidents.

ES 2022. gadā aizliedza Krievijas naftas importu pa jūru, un kopš janvāra ir faktiski bloķēts eksports pa cauruļvadiem caur Ukrainu uz Ungāriju un Slovākiju.

Krievijas naftas piegādes pa cauruļvadu “Družba” ir pārtrauktas kopš janvāra beigām, kad cauruļvads tika bojāts Krievijas uzbrukuma rezultātā.

“Družba” darbības pārrāvums radījis politisko spriedzi Kijivas attiecībās gan ar Ungāriju, gan Slovākiju. Abas valstis apsūdz Ukrainu, ka tā apzināti kavē naftas cauruļvada darbības atsākšanu.