Noteikumu mērķis ir stiprināt valsts un sabiedrības drošību, nodrošinot efektīvu aizsardzību pret attālināti vadāmu ierīču, tostarp bezpilota sistēmu, radītiem apdraudējumiem kritiskās infrastruktūras objektos, to aizsargjoslās un gaisa telpā virs tiem.

Saskaņā ar noteikumiem kritiskās infrastruktūras objektu apsardzē būs atļauts izmantot divu veidu speciālās ierīces.

Pirmkārt, ierīces kinētiskai iedarbībai uz attālināti vadāmām ierīcēm, kas paredz fizisku iedarbību, piemēram, to notveršanu, imobilizāciju vai iznīcināšanu.

Otrkārt, ierīces elektroniskai pretdarbībai attālināti vadāmām ierīcēm, kas ļauj traucēt vai pārtraukt ierīces vadību, sakarus vai navigācijas sistēmas.

Šāds dalījums balstīts starptautiskajā drošības praksē un ļauj izvēlēties apdraudējuma raksturam atbilstošākos aizsardzības pasākumus.

Noteikumi paredz, ka speciālās ierīces iegādājas un glabā attiecīgā kritiskās infrastruktūras objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.

Ierīces jāuzglabā pašā objektā, nodrošinot, ka piekļuve tām ir tikai apsardzes darbiniekiem, kuri pilda apsardzes pienākumus.

Pirms šo ierīču izmantošanas kritiskās infrastruktūras objektu apsardzē nepieciešams saņemt normatīvajos aktos paredzētās atļaujas Latvijas gaisa telpas izmantošanai.

Savukārt apsardzes darbiniekiem, pielietojot speciālās ierīces, jāievēro ražotāja noteiktās lietošanas prasības un jānodrošina, ka netiek radīts apdraudējums civilās aviācijas drošībai vai citu lidaparātu kustībai.

Speciālās ierīces var tikt izmantotas gadījumos, kad nepieciešams pārtraukt attālināti vadāmas ierīces neatļautu pārvietošanos apsargājamā objekta teritorijā, aizsargjoslā vai gaisa telpā virs tās, tostarp ierīci notverot, nosēdinot, bojājot vai iznīcinot.

Noteikumi izdoti, pamatojoties uz Apsardzes darbības likuma pilnvarojumu, kas paredz Ministru kabinetam noteikt speciālo ierīču veidus un to izmantošanas kārtību kritiskās infrastruktūras objektu apsardzē.

Vienlaikus noteikumi neattiecas uz speciālajiem radiolīdzekļiem, kurus izmanto nevēlamu radiosakaru pārtraukšanai vai ietekmēšanai, jo to izmantošanas kārtība tiek regulēta citos normatīvajos aktos elektronisko sakaru jomā.

Jaunais regulējums papildina jau iepriekš pieņemtos normatīvos aktus kritiskās infrastruktūras drošības un noturības stiprināšanai, ņemot vērā pieaugošos riskus, ko rada attālināti vadāmas ierīces.

Kritiskā infrastruktūra Latvijā tiek iedalīta A, B un C kategorijās atkarībā no objekta nozīmes un iespējamās ietekmes uz valsts drošību un sabiedrības funkcionēšanu, ja tā darbība tiktu traucēta.