Kopš 2023. gada vasaras četri Krievijas kuģi veikuši vismaz 112 reisus uz Ziemeļkoreju, un šo braucienu gaitā Krievijai piegādāti no astoņiem līdz 11 miljoniem šāviņu.

Vidēji tie bija aptuveni 350 000 šāviņu mēnesī, un saskaņā ar ekspertu aprēķiniem Krievijas armijai ar šādu apjomu varētu pietikt uzbrukuma operācijām aptuveni mēnesi.

Piegādēs no Ziemeļkorejas bija iesaistīti uzņēmumi “MG-Flot” un “Sovfraht”.

No 2024. gada rudens sūtījumi no Ziemeļkorejas sāka samazināties, un kopš 2026. gada sākuma žurnālisti konstatējuši tikai vienu šādu reisu.

Iespējams, tas noticis tāpēc, ka Krievija ir palielinājusi savu šāviņu ražošanu, vai arī tāpēc, ka Ziemeļkorejas krājumi ir izsīkuši.

2024. gada rudenī parādījās ziņas par tūkstošiem Ziemeļkorejas karavīru nosūtīšanu uz Krieviju un to dalību kaujas operācijās pret Ukrainu.

Pēc tam, kad 2025. gadā Krievijas karaspēks bija atguvis daļu Kurskas apgabala, ko iepriekš bija ieņēmusi Ukrainas armija, Kremlis un Phenjana apstiprināja, ka Ziemeļkorejas karaspēks ir piedalījies karā Krievijas pusē Krievijas teritorijā.