Deklarācijā teikts, ka laikā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1991. gada 21. augustam PSRS totalitārais komunistiskais okupācijas režīms īstenoja represijas pret Latvijas iedzīvotājiem, īpaši pret personām, kuras bruņotā vai citādā veidā iestājās par Latvijas neatkarības atjaunošanu un pretojās okupācijas režīmam.

Kā norādīts deklarācijā, cilvēka pamattiesību ierobežošanai, okupācijas režīma pretinieku vajāšanai un sodīšanai tika izmantotas arī represīvās psihiatrijas metodes, tostarp nepamatotu psihiatrisko diagnožu noteikšana, personu aizturēšana un ievietošana psihiatriskajās ārstniecības iestādēs politisku, nevis ar garīgo veselību saistītu motīvu dēļ.

Šāda okupētajā Latvijā piekoptā prakse bija daļa no plašākas visā PSRS pastāvējušās represīvās psihiatrijas sistēmas.

Politiskie oponenti, disidenti un cilvēktiesību aizstāvji ar nepamatoti noteiktām psihiatriskām diagnozēm tika ieslodzīti psihiatriskajās ārstniecības iestādēs.

Kā atzīmēts deklarācijā, starptautiskās psihiatru profesionālās organizācijas, tostarp Pasaules psihiatru asociācija, ir norādījušas, ka Padomju Savienībā izmantotie psihisko slimību diagnostikas kritēriji būtiski atšķīrās no starptautiskajā medicīnas praksē pieņemtajiem standartiem un tika izmantoti politisku represiju īstenošanai.

“Atzīstot nepieciešamību attiecībā uz represētajām personām atjaunot vēsturisko taisnīgumu un novērst tām nelabvēlīgās tiesiskās sekas, Latvijas Republikas Saeima nosoda tās teritorijā PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma īstenotās represijas, tostarp nepamatotu psihiatrisko diagnožu noteikšanu, personu aizturēšanu un ievietošanu psihiatriskajās ārstniecības iestādēs politisku, nevis ar garīgo veselību saistītu motīvu dēļ, tādējādi ierobežojot cilvēka pamattiesības, kā arī vajājot un sodot okupācijas režīma pretiniekus,” teikts deklarācijā.

Ar deklarāciju Saeima atzīst šīs represijas par noziegumiem un nosoda visu to personu rīcību, kuras piedalījās šo noziegumu īstenošanā.

Tāpat Saeima atzīst, ka laikā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1991. gada 21. augustam psihiatriskajās ārstniecības iestādēs politisku motīvu dēļ ievietotās personas ir okupācijas režīma īstenoto represiju upuri un tām ir tiesības uz reabilitāciju un taisnīgumu.

Parlaments ar deklarāciju aicina Latvijas vēsturiskās atmiņas institūcijas, sadarbojoties ar Latvijas profesionālo psihiatru kopienu, veikt ar represīvo psihiatriju saistīto okupācijas režīma noziegumu izpēti un izvērtēšanu un informēt sabiedrību par pētījuma rezultātiem.

Tāpat Saeima šodien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par Latvijas un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs laika posmā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1991. gada 21. augustam nepamatoti ievietotajām personām”, kas paredz ieviest jaunu regulējumu, kas ļautu Saeimai ar atsevišķu lēmumu atjaunot personas statusu gadījumos, kad to nav iespējams vai lietderīgi izdarīt patlaban spēkā esošajā kārtībā.

Līdztekus parlaments pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”.

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka tas vērsts uz vēsturiskā taisnīguma nodrošināšanu un no jauna apliecina nosodījumu politisko represiju radītajām sekām.

Savukārt galīgajā lasījumā Saeima pieņēma likumu “Par individuālā taisnīguma nodrošināšanu Aleksandram Rīgam”.

Ar pieņemto likumu Aleksandru Rīgu atzīst par politiski represēto personu likuma “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” izpratnē, kā arī atjauno viņa statusu likuma “Par Latvijas un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs laika posmā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1991. gada 21. augustam nepamatoti ievietotajām personām” izpratnē.

Likumā noteikts, ka attiecībā uz Aleksandru Rīgu jāveic izmaiņas personas datu apstrādes sistēmās, tostarp ar noteiktām psihiskām slimībām slimojošu pacientu reģistrā, bet likuma izpildi jāuzrauga prokuratūrai.