“Zemnieku saeima”: Lauksaimnieku noturības un konkurētspējas saglabāšanai lēmumi vajadzīgi šodien
Lauksaimnieku noturības un konkurētspējas saglabāšanai lēmumi ir nepieciešami jau šodien, un tie nav tikai nacionāla mēroga, bet skar Eiropu kopumā, piektdien secināts biedrības “Zemnieku saeima” kongresā.
LETA
“Zemnieku saeimas” priekšsēdētājs Juris Lazdiņš uzsvēra, ka esošais Eiropas politiskais virziens un lēmumi patlaban atgādina “Titāniku”, kas ir uzsēdies uz sēkļa, – kustība ir, bet uz priekšu netiekam un pakāpeniski grimstam.
Lazdiņš norādīja, ka lauksaimniecībā vajadzīgas nevis deklarācijas, bet lēmumi, kas stiprina ražošanu un ļauj lauksaimniekiem strādāt konkurētspējīgi.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), uzrunājot kongresa dalībniekus, uzsvēra, ka atteikšanās no Eiropas “zaļā kursa” nevar būt tikai deklaratīva apņemšanās.
Viņš norādīja, ka investīcijām atjaunīgajos energoresursos jābūt ekonomiski pamatotām, savukārt oglekļa dioksīda (CO2) maksājumi patlaban būtu jāatliek pēc iespējas ātrāk, jo pretējā gadījumā Latvijas tautsaimniecībai tas radītu būtisku slogu.
Ministrs uzsvēra, ka, neatceļot šos maksājumus, nākamajā sezonā enerģētikas sadārdzinājums var sasniegt 25%, un šo jautājumu nepieciešams risināt Eiropas līmenī.
Savukārt zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS), runājot par Eiropas “zaļā kursa” ietekmi uz nozari, apgalvoja, ka tas reizēm ir pielīdzināms zaļajam murgam, kas rada grūtības lauksaimniekiem saglabāt konkurētspēju un nepieļaut, ka politiskie lēmumi rada nesamērīgu slogu ražošanai, kā, piemēram, oglekļa robežnodoklis (“Carbon Border Adjustment Mechanism” (CBAM)).
Vienlaikus ministrs uzsvēra, ka, visticamāk, šo nodokli Eiropa atcels.
Biedrība “Zemnieku saeima” ir lauksaimnieku organizācija, kas dibināta 1999. gadā.
Biedrība apvieno vairāk nekā 800 mazas un lielas saimniecības no visas Latvijas.
Biedri kopā apsaimnieko vairāk nekā 500 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes un saimniecībās nodrošina darbu vairāk nekā 4000 darbinieku.