Pētījumā piedalījās 22 vardarbīgos noziedzīgos nodarījumos cietušie.

Policijas darbu respondenti vērtēja vidēji ar 3,5 ballēm, bet turpmāko sadarbību – ar 3,8 ballēm.

Pozitīvi tika novērtēta operatīva reaģēšana, policijas darbinieku atsaucība un izmeklētāju spēja skaidrot lietas virzību.

Zemāki vērtējumi saistīti ar sajūtu, ka cietušie nav pietiekami uzklausīti, kā arī ar policijas nevēlēšanos ierosināt vai virzīt lietu un uztveri, ka vardarbības veicējiem ticēts vairāk nekā cietušajiem.

Pētījumā uzsvērts, ka cietušajiem bieži pietrūkst skaidras un atkārtotas informācijas par kriminālprocesa gaitu, tā posmiem un pieejamajiem atbalsta pakalpojumiem.

Respondenti norādīja, ka informācija nereti sniegta formāli un cietušajiem pašiem jāseko līdzi lietas attīstībai.

Pieredze saskarsmē ar prokuratūru bija astoņiem respondentiem.

Pozitīvi tika vērtēts, ka prokurori lēmumus skaidroja saprotamā valodā un informēja par iespējamiem procesa iznākumiem.

Tomēr daļa cietušo norādīja, ka informācija par pieņemtajiem lēmumiem un lietas virzību bijusi ierobežota, radot sajūtu par minimālām iespējām ietekmēt procesu.

Sadarbība ar tiesu bija septiņiem respondentiem, un daļā gadījumu process noritēja bez cietušo iesaistes vai vēl nebija sācies.

Tiesas process kopumā vērtēts kā apmierinošs, tomēr tas raksturots kā sarežģīts, laikietilpīgs un emocionāli smags.

Cietušie norādīja, ka juridiskā valoda un procesa formalitāte apgrūtina izpratni, īpaši par viņu lomu tiesas sēdēs, un uzsvēra nepieciešamību pēc plašākiem skaidrojumiem un sagatavošanās.

Septiņi respondenti bija saņēmuši valsts kompensāciju, un viņu pieredze pārsvarā bijusi pozitīva.

Pieteikšanās process tika vērtēts kā vienkāršs, un kompensācijas izmaksas notikušas savlaicīgi.

Tomēr daļa cietušo norādīja, ka informācija par kompensācijas iespējām bijusi nepietiekama vai formāla.

Kopumā 12 respondenti bija saņēmuši informāciju par kompensācijas pieprasīšanu, visbiežāk no policijas, bet atsevišķos gadījumos tā vispār netika sniegta.

Daži respondenti pozitīvi novērtēja iespēju izmantot vienotu portālu, kur pieejama informācija no policijas, prokuratūras un tiesas, tomēr šāda pieredze bijusi reta.

Cietušie uzsvēra, ka informācija jāsniedz savlaicīgi un atkārtoti, jo emocionālā stāvokļa dēļ sākotnēji tā var netikt pilnībā uztverta.

Lielākā daļa respondentu bija informēti par atbalsta iespējām, taču ne visi tās izmantoja.

Par mājaslapu “cietusajiem.lv” bija informēti tikai četri cietušie.

Astoņi respondenti sadarbojušies ar sociālo dienestu, īpaši ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem.

Mazāk izmantoti bija valsts apmaksātās juridiskās palīdzības pakalpojumi, galvenokārt nepietiekamas informētības dēļ.