Video: Sākas tiešraide no Durbes piekūnu būra – tajā iemājo pirmā mātīte
Dienvidkurzemē jau vairākus gadus izliek būrus lauku piekūniem, bet šogad vienā, kas atrodas Durbes pusē, uzstādīta tiešraides kamera. Tā fiksējusi, ka 16. marta rītā būrī bija ielidojis pirmais piekūns.
Agrita Maniņa
"Kurzemes Vārds"
AS “Sadales tīkls” steidza priecīgo vēsti izziņot, jo piekūna būris izlikts gaisvadu elektrolīnijas balstā.
“Kā, daļēji nolasot putna gredzenu, norāda ornitologs Edgars Lediņš, būrītī novērotais putns ar samērā augstu varbūtību ir piekūnu mātīte, kas apgredzenota 2021. gada 28. jūnijā netālu no apdzīvotas vietas Lohtaja Somijā,” lasāms uzņēmuma feisbuka profilā.
“Kurzemes Vārdam” ornitologs E. Lediņš paskaidroja, ka būris šajā vietā ir jau trešo gadu.
“Mēs šajā reģionā – no Rucavas līdz Kapsēdei un līdz Durbes pusei – ar piekūnu būriem strādājam jau ilgāku laiku.
Kopā ar ornitologu Aigaru Kalvānu ar tiem darbojamies kādus desmit gadus, lai palīdzētu sugai atgriezties Latvijā.”
Pēdējos gados darbs ieguvis jaunu impulsu, pateicoties sadarbībai ar “Sadales tīkliem”, kas ļāvuši būrus piestiprināt pie elektrības stabiem. Tas izrādījies būtiski putnu drošībai.
“Tur ir mazāk postītāju. Mēs pat neiedomājāmies, cik daudz šajā reģionā ir caunu. Un,
ja būrītis ir pie kokiem, akmeņiem vai ēkām, tad agri vai vēlu plēsēji to atrod.
Tāpēc cenšamies būrus likt atklātās vietās, piemēram, laukā vai uz stabiem,” teica ornitologs.
Durbes būris bijis viens no pirmajiem, kas uzstādīts sadarbībā ar “Sadales tīkliem”, un jau pirmajā gadā tajā ligzdojuši piekūni. Arī pērn iekārtojās mātīte, kas tagad atgriezusies.
Vai būrī izveidosies pāris, vēl neesot skaidrs.
“Viņiem tas process ir diezgan interesants – kā meksikāņu seriālā.
Atlido viens tēviņš, tad otrs, pamainās, te mātītei patīk partneris, te atkal nepatīk. Kādā brīdī viņi tomēr izveido pastāvīgu pāri,” E. Lediņš ilustrē aplidošanas periodu.
Parasti olas sāk dēt aprīlī, bet gadās, ka maijā, taču tas notiek tikai tad, ja mātīte atrod partneri un ligzdo konkrētajā vietā.
“Ja iepriekšējā gadā ligzdošana bijusi sekmīga, putns bieži mēģina turpat atkārtot. Tā ir stratēģija, kas strādā, – mazuļi izaug, viss izdodas. Ja ligzda tiek izpostīta, tad gan viņi var meklēt citu vietu.”
Kas notiks tālāk, būs redzama tiešraidē jūtūbē.
Lauku piekūns 19. gadsimtā, 20. gadsimta sākumā Latvijā bijis fona suga, bet piedzīvoja strauju kritumu un tagad ir īpaši aizsargājama suga.
“Deviņdesmitajos gados viņu jau bija ļoti maz, bet pirms desmit gadiem populācija bija pavisam neliela.
Trešajam Latvijas ligzdojošo putnu atlantam piecu gadu laikā tika atrastas tikai 17 ligzdas visā Latvijā,” norādīja E. Lediņš.
Situācija pamazām mainās. Būru uzlikšana Latvijā, kā arī līdzīgas iniciatīvas citviet, piemēram, Somijā un Lietuvā, devušas pozitīvu efektu.
“Putni ir gatavi pieņemt jaunās vietas un saprot, ka tur var ligzdot. Pagājušajā gadā mums bija 33 apdzīvoti būrīši,” E. Lediņš informēja, ka vienlaikus darbs notiek arī citviet Latvijā.
Vidzemē strādā ornitologs Imants Jakovļevs, un Skrīveru pusē ir otrs piekūnu būris ar tiešraides kameru.
Uzziņai
Lauku piekūnu labā
– “Sadales tīkls” ar Latvijas Ornitoloģijas biedrību ir noslēdzis sadarbības līgumu par īpaši aizsargājamā lauku piekūna Falco tinnunculus populācijas atjaunošanas veicināšanu Latvijā.
– Uz elektrības stabiem paredzēts uzstādīt 300 būrus, nodrošinot šiem gājputniem piemērotas ligzdošanas vietas.
Avots: Latvijas Ornitoloģijas biedrība