Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Ārlietu ministrijā (ĀM), to vidū ir vietējās amatpersonas, tiesībsargājošo iestāžu darbinieki, skolotāji un skolu personāls, neatliekamās palīdzības darbinieki, medicīnas personāls, reliģiskie līderi un kritiskās infrastruktūras objektu darbinieki.

Ziņojumā akcentēts, ka okupācijas varas iestādes izdara spiedienu uz ierēdņiem, vietējām amatpersonām un valsts uzņēmumu darbiniekiem pieņemt un pārņemt Krievijas tiesību aktus un administratīvās sistēmas, kā arī parakstīt līgumus ar Krievijas iestādēm. Nepakļaušanās gadījumā – draudi, iebiedēšana un aizturēšana, arī piespiedu pazušana, spīdzināšana un deportācija.

Krievijas okupēto teritoriju ir pametuši 21 188 izglītības darbinieki, 13 774 medicīnas darbinieki un 6500 pašvaldību darbinieki, arī 5318 Zaporižjas atomelektrostacijas darbinieki.

Ziņojumā klāstīts, ka bez Krievijas pases liegta piekļuve pakalpojumiem un ierobežotas tiesības, tostarp veselības aprūpe, pensijas, sociālais nodrošinājums, nodarbinātības iespējas, īpašumtiesības un pārvietošanās brīvība.

Cilvēkiem ir bailes no iesaukšanas Krievijas bruņotajos spēkos un nosūtīšanas karot pret Ukrainu – tūkstošiem okupētās teritorijas iedzīvotāju ir nelikumīgi iesaukti Krievijas bruņotajos spēkos.

Ziņojumā skaidrots, ka ir bailes no vajāšanas kara vai okupāciju kritizējoša viedokļa dēļ – vismaz 12 personām ir piespriesti kriminālsodi, bet 1876 personām – administratīvie sodi.

Savukārt skolās Ukrainas mācību programmas aizstātas ar Krievijas izglītības programmu – ukraiņu valodu, mācību grāmatas un literatūru ir nomainījušas stundas krievu valodā, krievu naratīvi, kas attaisno karu pret Ukrainu un slavina Krievijas karavīrus, patriotiski rituāli un militāri patriotiskas programmas, kā arī kadetu nodarbības.

Ziņojumā secināts, ka šo praksi īsteno jau no agra vecuma, arī ārpusklases aktivitātēs.

Ziņojumā pieminēta ukraiņu kultūras identitātes likvidēšana, tostarp privātajā dzīvē un ģimenē, un pastāv risks tikt sauktiem pie atbildības kā “ekstrēmistiem” par jebkādu ukraiņu identitātes izpausmi.

Tāpat būtiski ierobežotas noteiktu reliģisko grupu locekļu iespējas īstenot savas tiesības uz reliģisko brīvību, notiek arī sistemātiska LGBTIQ+ personu apspiešana un LGBTIQ+ organizāciju aizliegšana.

Iedzīvotājiem, kas vēlas atgriezties, Maskavas lidosta ir vienīgā Ukrainas pilsoņu ieceļošanas iespēja okupētajās teritorijās un “filtrācija” tajā. Ziņojumā norādīts uz Krievijas varas iestāžu ieceļošanas atteikumiem un ilgtermiņa – no 20 līdz 50 gadiem – ieceļošanas aizliegumu uzlikšanu.

Ziņojumā akcentēts, ka tiek konfiscēts arī īpašums, kas nodots pašvaldību īpašumā vai jauniem iemītniekiem – vairāk nekā 38 000 dzīvokļi un mājas ir atzīmētas kā “potenciāli pamestas”, tostarp vairāk nekā 23 000 Doņeckas apgabalā, vairāk nekā 13 700 Mariupolē. Vismaz 6156 īpašumi reģistrēti kā “pamesti”, vairāk nekā 80% Mariupolē.

Ženēvā ANO Cilvēktiesību padomē augstais komisārs cilvēktiesību jautājumos Folkers Tirks prezentēs ziņojumu par piespiedu pārvietošanām un deportācijām no Krievijas okupētajām Ukrainas teritorijām. Baltijas valstu un Ziemeļvalstu vārdā uzrunu diskusijā teiks Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris.